4.2. Pašvērtējums
Manuprāt, praksē iecerēties bija realizējies, jo varēju redzēt, kā notiek reāla sociālā darbinieka darbība. Uzskatu, ka izdevās šadas lietas:
1. Biju uz reālām apsekošanām un varēju redzēt, kā sociālā darbiniece rod kontaktu ar klientu.
2. Man tika paradīti dokumenti, ar kuriem strādā, varēju apskatīties klientu lietas.
3. Varēju redzēt ne tikai pašas sociālās darbinieces darbību, bet gan arī aprūpētājas, kas ļāva ieskatīties viņas ikdienā.
4. Galu galā pret mani izturējās ļoti labi, tāpēc nebija nekādu problēmu kontaktēties.
Jaunas idejas šī prakse akurāti neveicināja, bet lika aizdomāties par lietām, kuras ir nepieciešamas šajā darbā, kā piemēram, krievu valoda, ko es vispār īsti vairs neprotu, bet nāksies mācīties, tāpat arī visas psiholoģijas ir jāatkārto pašai sev, jo tās ir nepieciešamas, bet galvenā lieta, kas man pašai ir jāizdara – jābūt vairāk pārliecinātai par to, ko es daru, saku, lai labāk kontaktētos ar cilvēkiem.
Būtu gribējies vairāk kontaktēties ar klientiem, jo nesanāca tik labi, jo man nebija izjūtas, ko es varētu pajautāt klientam. Žēl, ka visas prakses laikā nesanāca pabūt pie kāda savādāka klienta, kurš nebūtu tāds balts „jēriņš”, jo man gribētos zināt, kā kontaktēties ar tādu cilvēku, iespējams, mēģinātu pati runāt ar viņu. Vispār no šīs prakses vairāk neko nesanāca sagaidīt, tāpēc īsti nevaru pateikt, ko man būtu vēl vēlējies izmeiģināt.
Es uzskatu, ka man vairāk būtu jāpiestrādā pie savas komunicēšanas ar cilvēkiem, jo sociālais darbs ir darbs ar cilvēkiem un tur sanāks daudz runāt ar citiem. Vairāk jāpiestrādā arī pie tā, ka vajag palasīt arī likumus, pat ja negribas. Es jau sajutos vienbrīd neveikli, kad man prasīja, bet es nezināju nosaukt summu. Bet tā pārējās lietas es sapratu un uzskatu, ka tur īsti nevajadzētu ļoti piestrādāt.
Man viss prakses laiks pagāja labi un uzskatu, ka nekādu problēmu nebija, jo uz maniem jautājumiem tika atbildēts un informāciju varēju iegūt bez problēmām. Klienti arī uzņēma labi, tā kā tur arī nesaskatīju problēmas vai šķēršļus.
Es domāju, ka nebija nekādu lietu, ko es uzskatītu, ka vajadzētu darīt savādāk. Tās ir tās pašas lietas, pie kā ir jāpiestrādā.
No iepriekšējās pieredzes šajā praksē noderēja zināšanas par gernatoloģiju, kaut kāda daļiņa arī par sociālo likumdošanu, vērošana komunikācijā un to izpratne.
Iegūtā informācija izmainīja domas par praksi, jo es sapratu, cik ļoti visi darbinieki palīdz citiem un paši savā starpā ir ļoti draudzīgi. Par izglītību, iegūtā informācija, izmainīja domas tādā ziņā, ka ir ļoti svarīgi šīs teorētiskās zināšanas un tās ir „jāpieslīpē” visu laiku, jo prakses vadītājai bija prakse, bet ne teorija, kad viņa sāka strādāt, jo tad vēl nebija tāda programma universitātē. Arī to, cik svarīgi ir, lai klientu aprūpē aprūpētājs, kurš būtu saderīgs psiholoģiski, jo katram cilvēkam neder kurš katrs, jo mēs visi tomēr esam atšķirīgi.
…
