Bānūžkalns un tā apkārtne

Bānūžkalna teritorijas pamatiežu virsma un kvartāra nogulumu sega
Kvartāra periods ir Zemes attīstības jaunākais periods, kas sākās pirms ~1,7 milj. gadu un turpinās arī mūsdienās. [1]
Kvartāra nogulumi sastopami arī Latvijas teritorijā un to biezums mainās no 50 – 140 m vjl. Visaugstāk šī virsa atrodas Vidzemes augstienē, kurā atrodas mūsu izpētes teritorija.
Zemkvartāra jeb pamatiežu segas reljefs, kas atrodas zem kvartāra nogulumiem, ir samērā līdzens ar atsevišķiem paaugstinājumiem vai padziļinājumiem. [5]
Tālākajās apakšnodaļās sniegta sīkāka informācija par pamatiežu virsmas un kvartāra nogulumiem un sniegta analīze par Bānūžkalnā iegūtajiem mērījumiem.

2.1. Subkvartārās virsmas hipsometrija , saposmojums un uzbūve
Bānūžkalna teritorija ietilpst Pamūšas horizontā, Daugavas – Ogres svītā un tās pamatiežu virsmu veido smilšakmeņi, aleirolīti, māli, dolomītmerģeļi, dolomītmāli un ģipšakmeņi. [4]
Tā kā Bānūžkalns atrodas Vidzemes augstienē, kurā kvartāra nogulumu virsma ir visbiezākā, tādēļ arī subkvartāra nogulumu segas biezums Bānūžkalā ir diezgan biezs un mainās no 80 – 110 m vjl. Pirmasīvpaugurā, kas atrodas teritorijas ZA, nogulumu segas biezums ir vislielākais – 110 m vjl. Bānūža ezera krastos, netālu esošo kēmu terašu nogulumu segas biezums ir 80 – 90 m vjl. Teritorijas DR morēnpaugurā, subkvartāra nogulumu sega ir 100 m vjl.…