Augsnes laboratorijas darbu pārskats / ID: 236908

Autors: students (12)

Vērtējums:

Publicēts: 03.01.2013.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 4 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
1.	Latvijas mežu augšņu īpašību ietekmējošie faktori	4
2.	Pētījumu metodika, materiāls un iegūtie rezultāti	7
2.1.	Laboratorijas darbs nr. 1 un 2 - augsnes aktīvā skābuma noteikšana ar universālo indikatoru	7
2.2.	Laboratorijas darbs nr. 3 – organisko vielu (humusa) noteikšana pēc Tjurina metodes	8
2.3.	Laboratorijas darbs nr. 4 - Katjonu apmaiņas kapacitātes (CEC) noteikšana augsnēs	8
2.4.	Laboratorijas darbs nr. 5 - Augsnes kustīgā fosfora noteikšana	9
3.	Ozolu audžu fizikāli ķīmisko īpašību raksturojums	10
	Secinājumi	16
	Izmantotā literatūra	17

Darba fragmentsAizvērt

Kā jau iepriekš redzams 2. tabulā, Moricsalas augsnes dati par augsnes kustīgo fosforu ir pārāk atšķirīgi, kas traucē tos novērtēt ticami, tādēļ tie netiek ņemti vērā, un salīdzināti tikai atlikušie divi augsnes parauglaukumi.
Abos var konstatēt stipri samazinātu fosfora daudzumu, kas varētu būt izskaidrojams ar lielo Ca2+ saturu augsnēs, kas augiem izmantojamo fosforu saista nešķīstošos savienojumos. (Augsnes ilgstspējīga..,2008)

Secinājumi
1. Laboratorijas darbu kvalitāti un iegūto rezultātu ticamību vērtēt ir grūti mazā datu apjoma dēļ.
2. Arī Zentenes parauglaukumā iztrūkstošie dati neļāva novērtēt autora augsnes parauga rezultātu ticamību un izdarīt pilnvērtīgus secinājumus.
3. Bieži teorija nesakrīt ar iegūtajiem datiem, kas norāda ne tikai uz datu neprecizitāti, bet arī uz daudzajiem augsnes īpašību ietekmējošajiem faktoriem un to mijiedarbību.
4. Analizēto augsnes paraugu reakcija ir skāba, kaut gan ozoli parasti aug bāziskās vai neitrālās augsnēs.
5. Lai analizējamās augsnes varētu izmantot lauksaimniecībā, tās noteikti būtu jākaļķo.

…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −5,77 €