3. nodarbība
Trešo nodarbību iesāku, pārrunājot par to, kas tiks darīts, tika atgādināts par grupas darba noteikumiem.
Trešā nodarbība man bija īpaši grūta, jo bērni jau bija pie manis tā pieraduši, ka sāka visādi ālēties, neklausīja vai arī atļāvās dažādus izlēcienus. Tāpēc nodarbība bija grūti vadāma.
Pirmais vingrinājums „kur katram jāiet”, bērniem sagādāja zināmas grūtības jo labirinta veids atšķīrās no bērniem ierastā .
Nākošais vingrinājums bija bērniem jāpilda uz rūtiņu lapas, kur pēc teiktā vajadzēja bērniem vilkt līnijas. Man šķita šis uzdevums ļoti noderīgs uzmanības vingrināšanai, jo bērniem bija gan jāklausās, gan jādara.
Pārrunājot uzdevumu bērni arī atzina, ka nav bijis viegli, bet interesanti .
Nodarbības beigās tika atkārtota korektūras prove.
Atvadoties no bērniem tika pārrunāts kopējais veikums un katrs varēja izteikt savas domas par nodarbībām.
Kopsavilkums:
Mana darba pozitīvās puses:
Labi saplānota treniņprogramma
Daudzveidība nodarbībām
Veiksmīga komunikācija ar grupas locekļiem
Praktiskās nodarbības noritēja ar minimālām laika novirzēm
Neapjuku, kad bērni uzdeva jautājumus, kuriem nebiju gatava
Ieguvu atziņu, ka ar bērniem laikam negribēšu strādāt
Mana darba negatīvās puses:
Pirmajā nodarbībā nebiju sagatavojusies izņēmuma gadījumiem
Runājot mazliet nervozēju, kā rezultātā brīžiem pārteicos
Vingrinājumu laikā stresu radīja blakus domas par laika limitu
Viens no vingrinājumiem bija pārlieku viegls grupas dalībniekiem
Pirmreizējā diagnostikā pieļāvu kļūdu, vairākkārt atkārtojot uzdevuma noteikumus
Pēdējā nodarbībā sāku just, ka zaudēju pacietību, jo bērni bija grūti kontrolējami, sāka sliktāk uzvesties un trokšņot.
Secinājumi.
Attīstoši koriģējošās prakses laikā tika sasniegts izvirzītais mērķis. Grupas dalībniekiem treniņu rezultātā uzlabojās uzmanības noturības koeficents. Tas pierāda to, ka treniņu programma izvēlēta veiksmīgi.
…