Ievads.
Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara ir nodalīta no citām varām, jo viņai ir jābūt pēc iespējas neatkarīgākai, lai sprieduma pieņemšanā neviens nebūtu ieinteresēts, būtu neitrāls. Tas ir demokrātiskas valsts pamatprincips, kas nodrošina godīgas attiecības starp iedzīvotājiem, starp iedzīvotājiem un valsti. Valsts pieņem likumus, kuri pasargā iedzīvotājus, un valsts rūpējas par to, lai tie tiktu ievēroti. Ja kāds no likumiem tiek pārkāpts, un tiek pārkāptas pilsoņa tiesības, tad jebkuram ir nodrošinātas tiesības griezties ar prasību tiesā. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.
Tiesu darbību regulē likums „Par tiesu varu”. Šajā likumā ir minēti arī tiesas principi, kas nodrošina tiesas godīgu un demokrātisku darbību. Tiesas un tiesneši savā darbībā ievēro šos likumā noteiktos principus. Ir gan vispārīgi principi, kas attiecas uz visām tiesām, gan arī sevišķi principi, kas attiecas no noteiktu kategoriju lietām. Savā tiesas praksē man būs iespēja redzēt, kā šie principi tiek ievēroti tiesā – gan civillietā, gan krimināllietā, gan administratīvajā lietā.
Mans prakses uzdevums ir:
• Iepazīties ar tiesas spriešanas norisi, procesuālo darbību;
• Tiesu administratīvo darbu;
• Tiesu sabiedrisko darbību.
Praksi izgāju Zemgales priekšpilsētas tiesā un Administratīvajā rajona tiesā no 2007. gada 20. marta līdz 10. maijam.
Civillieta.
1. Tiesa: Zemgales priekšpilsētas tiesa.
Lieta: C-1322-07/5
Laiks: 02.05.2007
Prasītājs: RAMITEX, SIA
Atbildētājs: KOLOMBO, SIA
Lietas būtība: maksātnespējas pieteikums
2. Tiesa sākas ar to, ka tiesnese ar tiesas sēžu sekretāri ienāk tiesas zālē. Tiesai ienākot zālē, klātesošiem ir jāpieceļas, tādējādi tai izrādot cieņu. (Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 152. pants) Tiesnese ienāk tiesā, liek visiem apsēsties, informē kāda lieta tiks izskatīta un paziņo sēdi par atklātu.
3. Tiesnese nosauc tiesas sastāvu. Tiesas sēdē piedalās tiesnese S. Krūmiņa un tiesas sēžu sekretāre L. Gulbe. Tad tiesnese pārbauda lietas dalībnieku ierašanos, personu apliecinošus dokumentus. Tiesas procesā piedalījās parādnieka pārstāvis A. Heinso uz pilnvaras pamata (85. panta pirmā daļa), administrators A. Robežnieks.
4. Tiesas process ir atklāts, pieejams visiem interesentiem, to nodrošina likums “Par tiesu varu”.
5. Tiesa informēja klātesošos par to, ka pieteicējas pārstāvis nav ieradies un rakstiski ir iesniedzis tiesā ziņojumu par savu neierašanos. Tad tiesa noskaidroja vai klātesošie piekrīt izskatīt lietu bez pieteicējas pārstāvja klātbūtnes. Tā kā klātesošiem nebija pretenziju pret lietas izskatīšanu bez pieteicēja pārstāvja klātbūtnes, lietas izskatīšanu varēja turpināt.
6. Tiesnese noskaidroja vai no iepriekšējās sēdes ir skaidras pušu tiesības un pienākumi, noskaidroja vai nav noraidījumu un lūgumu. (CPL 74. pants)
7. Sākās lietas izskatīšana pēc būtības. Būtiskie lietas apstākļi tika izskatīti iepriekšējā tiesas sēdē, un tā tika atlikta, lai noskaidrotu atbildētāja mantisko stāvokli. SIA „Ramitex” iesniedza tiesā pieteikumu, kurā lūdza pasludināt SIA „Kolombo” par maksātnespējīgu. Norāda uz firmas „Kolombo” lielajiem parādiem. Administrators iesniedza tiesā vajadzīgos dokumentus un ziņojumu, izteica savus papildinājumus un piezīmes. Lietas dalībniek isniedza savus paskaidrojumus. (CPL 165. pants) Atbildētājas pārstāvis tiesai sniedza savus paskaidrojumus. Informēja, ka viņam ir paredzami jauni līgumi, no kuriem viņš varētu gūt naudas līdzekļus, ko samaksāt kreditoriem. Ja firma tiks atzīta par maksātnespējīgu, tad firmas atteiksies noslēgt attiecīgos līgumus. Taču faktiski šie līgumi nekur netika uzrādīti, un atbildētājas konts bija bez naudas resursiem.
8. Tiesnese pārjautāja vai administratoram un atbildētājam vairs nevajag izskatīt tiesā iesniegtos dokumentus. Pēc negatīvas atbildes saņemšanas tiesnese pabeidza lietas izskatīšanu pēc būtības un pārgāja pie tiesu debatēm. (CPL 184. pants)
…
