Determinācijas koeficients lielāks ir Kolkas meteoroloģiskajai stacijai. Koeficients rāda sakarību un atkarību starp diviem dažādiem lielumiem, cik labi novērotā izlases regresijas līnija apmierina datus, no tā izriet, ka Kolkas regresijas līkne, kura parāda kopsakarību starp vēja virzienu un gaisa temperatūru, labāk apmierina datus nekā Skrīveru regresijas līkne. Kolkas meteoroloģiskajā stacijā R2 koeficients ir 0,1956 un Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā R2 ir 0,0049, tātad vēja virziens un temperatūra savstarpēji nedaudz ietekmē viens otru. Kolkas stacijā ir novērojama sakarība, ka palielinoties vēja virziena grādiem, samazinās temperatūra. Taču Skrīveru stacijā ir novērojama sakarība, ka samazinoties vēja virziena grādiem, samazinās arī temperatūra. Tas ir skaidrojams ar to, ka augstāko grādu vēji pūš no rietumiem – kontinenta, bet zemāko grādu vēji no dienvidaustrumiem – Atlantijas okeāna puses.
Secinājumi
1. Atmosfēras spiediens uz Zemes nav vienmērīgi sadalīts, bet tam ir noteikts ģeogrāfiskais sadalījums. Atmosfēras spiediens ir būtisks faktors, kas ietekmē laikapstākļus. Paaugstinoties augstumam virs jūras līmeņa, atmosfēras spiediens samazinās.
1. Vējš veidojas atmosfēras spiediena ietekmē, vēja ietekmes rezultātā mainās klimatiskie apstākļi, gan globālā, gan lokālā mērogā.
2. Reljefs ir nozīmīgs atmosfēras spiediena un vēja virziena un ātruma ietekmēšanā.
3. Veicot gaisa spiediena mērījumus ĢZZF fakultātes 1. un 4. stāvā, iegūtie rezultāti apstiprināja sakarību – gaisa spiediena vērtības samazinās, palielinoties augstumam.
4. Pēc izveidotajām vēja rozēm, dominējošais vēja virziens Daugavpils un Saldus stacijās janvārī ir DR un D virzienā.
5. Vēja stiprumi pēc Boforta skalas janvārī abās stacijās ir ļoti lēni, lēni un viegli vēji, tātad nav novērojami stipri vēji.
…
