prakses nedēļa.
Prakses kopsavilkums – pašvērtējums.
Prakses darbs pirmsskolas izglītības iestādē “Vilnītis” man šķita ļoti vērtīgs un pamācošs. Šeit varēju pārliecināties par savām zināšanām, par to, ko zināju, kas vēl jāapgūst. Varēju labāk izprast bērnus un viņu uzvedību.
Savai praksei gatavojos nopietni, pārdomājot aktivitāšu gaitu, iecerētos uzdevumus, tādēļ man prakse šķita aizraujoša un izglītojoša. Iejusties skolotājas statusā bija patīkami. Mācēt rast sadarbību ar kolektīvu un bērniem nebija problēmu. Kolektīvs pretim nākošs un bērni arī jauki.
Ejot savu praksi, centos vadīties pēc savām zināšanām par bērnu vecumposmu īpatnībām un vērojumiem no abām skolotājam. Arī pieredze ar saviem bērniem reizēm noderēja.
Lai mācību process būtu radošs, interesants un attīstītu bērnus, savās aktivitātēs izmantoju savu radošumu, un novērojumus kurus veicu pirmajās nedēļās. Lai veiksmīgi novadītu nodarbības, konsultējos ar abām skolotājām. Centos izvirzīt uzdevumus atbilstoši bērnu vecumam, prasmēm un mācību programmai. Secināju, ka pedagogam jābūt daudzpusīgam, radošam, pacietīgam un elastīgam, jo ne vienmēr visi uzdevumi ir realizējami. Dienas plānojums var neplānoti mainīties, tāpēc jāmāk rast risinājumu.
Bērni ir ļoti zinātkāri, jo vairāk viņiem sniedz zināšanu, jo vairāk viņi vēlas uzzināt. Un ja tas viss ir viņiem pieņemamā formā, tad darbs iet raiti uz priekšu. Bērni ir ļoti aktīvi un kustīgi, kas veicina viņu attīstību, tādēļ skolotājam arī skolotājam ir jābūt elastīgam, lai varētu sniegt informāciju ļoti aktīvam bērnam, kas nevar mierā nosēdēt, gan bērnam, kas ir mierīgs, kas ātri uztver visu informāciju, kam vajadzīgs ilgāks laiks. Mācību process ir interesantāks, ja to var dažādot. Mainoties dienas plānojumam negaidīti var saprast, kas skolotājam jāpilnveido, kādas metodes labāk izmantot. Mācību procesa laikā pati mācos saprast, kur ir kādas kļūdas pašas darbībā, jo bērni to labi parāda ar savu ieinteresētību, uzvedību, attieksmi. Bērnu sadarbības pamatnosacījums ir savstarpēja saprašanās, draudzība.
…
