Zinātniska informācijas avota par kultūras būtību un struktūru tulkojums

Modelis, kas redzams 2. attēlā, netieši norāda uz to, ka kultūras atšķirības nevar tikt saprastas bez vēstures izpētes. Kultūra kā prāta programmēšana ir arī vēstures notikumu izkristalizēšana mūsdienu paaudzes prātos, sirdīs un rokās. Kultūras atšķirību izcelsme, ja vispār izskaidrojama, paredz vēstures salīdzinošu izpēti. Skocpols un Somers (Skocpol and Somers) ir sadalījuši vēstures izpēti trīs grupās, kuras izveido sava veida evolūcijas secīgumu: (1) vienas teorijas demonstrācija, novelkot paralēles ar atšķirīgiem gadījumiem, (2) daudzveidības demonstrācija, kontrastējot ar citiem atšķirīgiem gadījumiem un to kontekstiem, un (3) makro-iemeslu analīze, kura atgādina daudzkārtēju hipotēžu pārbaudi. Kultūras atšķirību skaidrojams ir meklējams otrajā un jo īpaši trešajā no salīdzinošajiem vēsturiskajiem piegājieniem.
Kā redzams otrajā pielikumā, izmaiņas lielākoties notiek, pateicoties ārējās iedarbības spēkiem, caur dabas spēkiem (klimata izmaiņas, slimību izplatība) vai cilvēku pašu spēkiem (tirdzniecība, iekarojumi, politiskā un ekonomiskā dominēšana, zinātnes atklājumi, tehnoloģiskie izrāvieni). Ārējo ietekmju bulta ir versta uz izcelsmēm, nevis uz pašām sociālajām normām. Es pieņemu, ka normas reti mainās tiešā veidā pārņemot ārējās vērtības; ticamāk, ka izmaiņas notiek, mainoties ekoloģiskajiem apstākļiem (tehnoloģiskajiem, ekonomiskajiem un higiēniskajiem). Normu izmaiņas būs pakāpeniskas, ja vien ārējās ietekmes nebūs īpaši spēcīgas (kā kara vai izsūtījumu gadījumā).1


…