Ūdens plūsma vaļējās gultnēs

Sastopamās augsnes pārsvarā ir iekultivētas aluviālas karbonātaugsnes, krastu nogāzēs – erodētas augsnes. Pie upēm sastop arī velēnu glejaugsnes, velēnpodzolētās glejaugsnes, lēzenākās nogāzēs – brūnaugsnes. Atsevišķās vietās – tipiskais podzols, velēnu podzolaugsnes (Latvijas ģeogrāfijas atlants, 2009.)
Pateicoties brūnaugšņu auglīgumam Abavas krastu ielejas ir viena no vislabāk iekultivētajām senlejām Latvijas teritorijā Abavas krasti atrodas dabas parka teritorijā, tāpēc lauksaimniecība vietām ir ierobežota. Abavas tuvumā ir sastopami tādi derīgie izrakteņi kā māls, smilts un grants, kā arī neatsverams ir pats saldūdens resurss. Mežainums – aptuveni 50%, kas palielinās aiz Sabiles un dominē no Rendas līdz Abavas ietekai Ventā. Pateicoties mitruma režīmam izveidojušās kūdras ieguves vietas. (Latvijas daba, 1994.-1998.). Abavas upes tuvumā izvietojušās vairākas urbānas teritorijas, kas vienlaikus ir arī kultūrvēsturiska vērtība – Kandava un Sabile, kā arī citas, mazākas apdzīvotas vietas – Renda, Veģi, Valgale, Priedes u.c. (Latvijas ģeogrāfijas atlants, 2009.).
Abavas izbūvēta hidroelektrostacija - Bišpēteru HES (Valsts Vides dienests, 2009.) un netiešā upes ielejas apkārtnē notiek koksnes iegūšana. Abavas upei vietām pietuvojas autoceļi. Abavas upe ir bagāta ar zivju resursiem, piemēram, Asari, Ālanti, Raudas, Līdakas, Sapali, Vimbas u.c., bet noteikti makšķerēšanas ierobežojumi, nenotiek rūpnieciska zivju makšķerēšana (Ministru kabinets, 2009.).
…