Pēc zemes lietojuma veida Pededzes upe tek pa lauksaimniecības zemēm, kur gultne ir relatīvi stabila un caur pļavām un meža biotopiem. Šī teritorija ap Pededzes upes krastu tiek izmantota galvenokārt lauksaimniecībai, tūrismam un atpūtai, mežsaimniecībai, makšķerēšanai, medībām un ogošanai un sēņošanai.
Pededzes upes liegumā ir sastopamas gan primārās, dabiskās palieņu pļavas, kas pavasaros regulāri applūst, gan mēreni mitras, gan sausas pļavas reljefa paaugstinājumos. Pededzes krastos ir saglabājušās pļavu platības, kas vairāk nekā 100 gadus ir izmantotas lopu ganīšanai un siena vākšanai, un šim mērķim daļa no tām tiek izmantotas vēl joprojām. Tā kā pļavas ir nelīdzenas, ar pārplūstošām ieplakām, vecupēm, izrobotām malām, nav bijis izdevīgi tās apart. Aramzeme ir bijusi tikai līdzenākajās vietās, kas atrodas tālāk no upes. Atsevišķās vietās lielu pļavu vidū ir nelieli meža dzīvnieku piebarošanas lauciņi, kas vairākas reizes uzarti un apsēti. Nelielu zemes īpašumu pastāvēšana izraisījusi arī biotopu fragmentāciju. Pļavas ir dažādās aizaugšanas stadijās un kopš 2004.gada tās ir iekļautas bioloģiski vērtīgo zālāju kategorijā.
Dabas liegumā „Pededzes lejtece” esošajām upēm raksturīga ievērojama ūdens līmeņa paaugstināšanās palu laikā. Pali, smilšainā grunts un ūdens dziļums, kā arī noēnojums kavē augāja izveidošanos upēs. Vasaras mazūdens perioda laikā Pededzē, starp ūdenslīniju un sauszemes veģetāciju veidojas krastu joslas bez augāja un arī smilšu sēres. Atsevišķās vietās Pededzes upē sastopami iekrituši koki, koku un zaru krāvumi.
Teritorijas ūdeņu biotopus, kā arī ar tiem tieši saistītos biotopus būtiski ietekmē klimatiskie apstākļi, ar ko saistīts palu stiprums un ilgums un ūdens līmenis mazūdens periodos. Palu laikā tiek izskaloti upju krasti, šajā laikā gan veidojas, gan tiek aizskaloti koku un zaru krāvumi. Pededzes lejteci, negatīvi ietekmējusi pārrakšana meliorācijas laikā, kā rezultātā upē nevar veidoties meandri un dabiskā biotopu dažādība.
Bebru ietekme vērojama galvenokārt vecupēs, kur tiek veidoti aizsprosti un mainīts ūdens līmenis. Pededzes upes krastos vērojamas vienīgi bebru alas un nograuztie koki, krūmi un zāle. (Latvijas Dabas fonds, 2007)
Hidroenerģētikā Pededzes upe pašlaik netiek izmantota, bet augšpus Litenes kopš 1920. gada darbojas hidrometriskais postenis.
…
