Pirms grafa konstruēšanas apskatīsim nozīmīgākus tā izveidošanas principus un arī tā struktūras elementus.
Katru projekta procesu grafā apzīmē ar loku, bet notikumam atbilst noteikta virsotne jeb tīkla mezgls. Notikumi nosaka procesu secību (kuri procesi norisinājas agrāk, nekā apskatāmais process/ kuri procesi seko apskatāmam procesam/ kuri procesi norisinājas vienlaikus ar apskatāmo procesu).
Definēsim tādus svarīgus tīklveida planošanas jēdzienus kā konkurējošie un fiktīvie procesi. Konkurējošie procesi izpildas paralēli, t.i. pēc vienu un to pašu citu procesu izpildīšanas. Fikīivais process ir process, kas neprasa nekādus resursus. Tālāk mēs noskaidrosim šo procesu nozīmi un arī to savstarpējo saistību.
Eksistē 3 kārtulas, pamatojoties uz kurām var uzbūvēt projekta tīklu jeb atbilstošo grafu:
I.katram projekta procesam atbilst tikai viens loks;
II.katram procesam (~ lokam) atbilst tikai divas galavirsotnes (no pirmās virsotnes loks iziet, otrajā tas ieiet). Ja ir nepieciešams attēlot divus konkurējošus procesus, tad ievada fiktīvo procesu.
III.lai procesu secība būtu pareiza, jāpievērš uzmanību visiem procesiem, kas kaut kādā veidā ir saistīti ar apskatāmu procesu (t.i. procesi, kas notiek iepriekš apskatāmam procesam/ kas seko tām/ kas konkurē ar to).
Acīmredzot, fiktīvo procesu izmanto situācijās, kad divi vai vairākie procesi konkurē par resursiem (t.i. šiem procesiem neizpildas 2. kārtula, tāpēc kā tiem nav sava galavirsotņu pāra).
Ņēmot vērā noteiktu uzdevumā procesu secību, konstruēsim grafu.…
