Secinājumi
Kopumā laboratorijas darbs noritēja veiksmīgi, jo tika izpildīti visi sākotnējie uzdevumi, kuru rezultātā tika iegūti visi nepieciešamie grafiki, kā arī tika aprēķinātas visas nepieciešamās vērtības.
Ja salīdzina reālā dzinēja lietderības koeficientu ar ideālā dzinēja lietderības koeficientu, tad reāla dzinēja lietderības koeficients bija gandrīz divas reizes mazāks, kas savukārt nozīmēja to, ka patiesībā šī dzinēja lietderība ir daudz mazāka kā teorētiskā, taču reālais lietderības koeficients bija atkarīgs no tā, cik liels darbs tika paveikts, ņemot vērā to, ka konkrētā eksperimenta laikā tika paveikts samērā mazs darbs, tad iegūtais lietderības koeficients bija samērā labs.
Protams, vēl diezgan nopietna problēma ir dzinēja dzesēšana, kas bieži vien ir iemesls tam, ka dzinēja lietderības koeficients ir samērā zems.
No termodinamikas viedokļa tā galvenais trūkums ir lielā temperatūru starpības nepieciešamība visu darbības ciklu laikā, lai tiktu iegūta pēc iespējas lielāka efektivitāte.
Stirlinga dzinējs nodrošina pilnīgu sadegšanu, kas lielā mērā samazina toksiskās vielas atgāzēs. Stirlinga dzinējs darbojas klusi, jo tajā nav kurināmā eksplozīvās sadegšanas, tam ir mierīga gaita un tas ir ekonomisks.
Apkopojot to, kas tika paveikts laboratorijas darba laikā, es varu teikt, ka eksperiments bija pietiekami interesants un noderīgs, lai ar tā palīdzību varētu saprast Stirlinga dzinēja darbības procesu, protams, dzinēja trūkumus un priekšrocības…
