Secinājumi.
Pētījuma hipotēze ir apstiprinājusies, jo tirgus pārdevēju vidū ir biežāk sastopami augstāki rādītāji kopējā darba apmierinātībā, kā piemēru var ņemt divu intervālu 16-18 un 18-20 relatīvā biežuma procentuālos rādītājus, kas tirgus pārdevējiem ir 32% un 16%, kopā sastādot 48%, savukārt, veikalu pārdevējiem šie rādītāji ir 28% un 4%, kopā sastādot 32%, kas ir par trešdaļu zemāk. Tirgus pārdevēju vidū ir mazāk neapmierināto cilvēku intervālā no 12-14, kas ir procentuāli izsakāms kā 16%, savukārt, veikalu pārdevēju vidū šis rādītājs sasniedz 28% atzīmi. Tāpat arī tirgus pārdevēju augstākais kopējais darba apmierinātības līmenis ir pamanāms kopējā testa rezultātu sadaļā (385:372), kur uz 25 respondentiem ir saņemti par 13 vērtējumiem vairāk, kas nozīmē, ka vidēji katrs otrais tirgus pārdevējs ir gandrīz par veselu vērtējumu apmierinātāks. Atbildot uz pētījuma jautājumu, “vai pastāv būtiska atšķirība starp tirgus un veikalu pārdevējiem, ņemot vērā kopējo apmierinātību ar darbu,” atbilde ir – nē, ne gluži, jo, lai arī ir procentuāli nozīmīgas atšķirības starp augstākajiem un zemākajiem intervālu rādītājiem, liela daļa vidū esošo atbilžu ir līdzvērtīga, kas ir uzskatāmi redzams zemāk esošajā salīdzinošajā grafiskajā attēlā.
Lai varētu noteikt precīzāku atšķirību starp tirgus un veikalu pārdevēju kopējo darba apmierinātību, būtu jāveic lielāks pētījums, ievācot daudz vairāk datu.
…
