Secinājumi
Šajā darbā tika pētīta siltuma plūsma starp diviem cilindriem trijos dažādos modeļos – ar kondukciju, ar kondukciju + konvenciju, ar kondukciju + konvenciju + siltumstarojumu. Attēlos ir daļas no cilindra, kur apakšējā mala ir iekšējais cilindrs, bet augšējā – ārējais cilindrs. Kreisā mala ir apakša, bet labā – augša , to var noteikt pēc tā, ka siltais gaiss pie iekšējā cilindra ir ar mazāku blīvumu, līdz ar to tas ceļas uz augšu, bet pie ārējās dienas - virzās uz leju.
Tika pārbaudīta konverģences kritērija ietekme uz rezultātiem, iegūtie dati ir apkopoti 5.Tabulā. Var redzēt, ka pie konverģences kritērijiem 1*10-4 un 1*10-5 rezultāti ir atšķirīgi, bet pie mazākas vērtības konverģences kritērijiem visi iegūtie dati sakrīt, līdz ar to var secināt, ka darbā izmantotais lielums 1*10-6 ir pietiekami precīzs un līdz šim kritērijam arī aprēķini spēja nokonverģēt.
6.Tabulā ir apkopoti rezultāti, kuros tika pārbaudīta režģa ietekme diviem dažādiem mērījumiem. Mazāka temperatūras gradienta gadījumā gan smalkajam režģim, gan vidējam režģim gandrīz visi dati sakrīt, bet otrajā gadījumā, kad temperatūras gradients ir lielāks, tad ir redzamas atšķirības iegūtajos rezultātos.
Aplūkojot attēlus ar temperatūras sadalījumu cilindrā, var ievērot atšķirību temperatūras sadalījumā cilindra abos galos, labajā galā, tas ir, augšpusē izdalīsies vislielākā jauda, jo ir novērojams vislielākais temperatūras gradients visā tilpumā. Tā kā izotermas modelī kondukcija un kondukcija + siltumstarojums bija vienādas, tad vienādie attēli netika darbā ievietoti.
…
