Mērījumu izdarīšanas gaitā novēroju, ka, liekot cirkuļa kājiņas vienā un tai pašā vietā, nav iespējams precīzi noteikt pieskārienu skaitu, tas ir, rodas maldīgs priekšstats par to, cik pieskārienus var just. Taču, liekot cirkuli citā vietā (uz ādas tai pašai ķermeņa daļai), nekādas grūtības neradās. Iespējams, šai vietā taustes recepori adaptējās noteiktam mehāniskam kairinājumam, līdz ar to nākamo bija grūtāk uztvert. Šī iemesla dēļ, izdarot mērījumus, cirkulis tika likts dažādās attiecīgās ķermeņa daļas vietās (kuru jutībā arī novēroju atšķirību). Apgrūtināta pieskārienu skaita noteikšana bija arī tad, ja radās sāpes.
Iespējams, rezultātus ietekmēja nogurums un koncentrēšanās spējas samazināšanās pēc iepriekš veiktā darba (audiometrija).
SECINĀJUMI
Audiometrijas testa rezultāti liek secināt, ka visaugstākā dzirdes receptoru jutība jeb viszemākais absolūtais dzirdes kairinājuma slieksnis ir pie vidēja garuma skaņas viļņiem. Viszemākā jutība – augstas un zemas frekvences skaņām. Abām ausīm receptoru jutība līdzīga.
Tā kā redzes asuma noteikšanas testu rezultāti ir atšķirīgi, ir grūti tos izvērtēt vairāk vai mazāk objektīvi. Pieņemu, ka redzes asums man ir virs noteiktās normas un abām acīm maz atšķiras (atšķirību ar klasisko tabulu noteikt nevar).
Krāsu sakārtošanas testa rezultāti ļauj secināt, ka man nav krāsu redzes defektu, taču Ishihara testā radusies kļūda un grūtības noteikt, kas attēlā redzams, liek domāt, ka kāds defekts tomēr pastāv (lai arī neliels), saistīts ar zaļo un varbūt dzelteno krāsu (krāsu pretstatīšanas sistēma?).
Pēc esteziometrijas rezultātiem var secināt, ka taktilās atšķiršanas slieksnis ādā dažādos ķermeņa rajonos ir atšķirīgs; tas atkarīgs no specializēto receptoru blīvuma šai rajonā. Kairinājuma diferenciālais slieksnis viszemākais ir uz sejas (lūpas, degungals, pirkstu gali). Šajās ķermeņa vietās receptori ir izvietoti blīvi un daudz, salīdzinot ar kakla mugurpusi.
…
