1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) dzīvnieka īpašnieks — juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder dzīvnieks;
2) dzīvnieka turētājs — persona, kuras rīcībā un aprūpē atrodas dzīvnieks;
3) labturība — dzīvnieka fizioloģisko vajadzību nodrošināšanas pasākumu kopums;
4) eitanāzija — nesāpīga nogalināšana;
5) dzīvnieku patversme — speciāli aprīkota vieta, kur mitinās notvertie klaiņojošie, konfiscētie un bezsaimnieka dzīvnieki, kā arī dzīvnieki, kuriem nepieciešama palīdzība.
2.pants. Šis likums nosaka dzīvnieku patversmes izveidošanas un uzturēšanas kārtību X pašvaldības teritorijā.
3.pants. Valsts uzraudzību un kontroli patversmē veic Pārtikas un veterinārais dienests.
4. pants. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs patversmes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.
II VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS PATVERSMES IZVEIDOŠANAI UN UZTURĒŠANAI
5.pants. Patversmes īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura septiņas darbdienas pirms darbības uzsākšanas rakstiski informē par to dienestu, norādot šādu informāciju:
5.1. fiziskā persona — patversmes īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un tālruņa numuru, juridiskā persona — veidu, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tālruņa numuru;
5.2. maksimālo dzīvnieku skaitu un sugas, kuras ir plānots izmitināt patversmē;
5.3. nekustamā īpašuma adresi, kurā tiks ierīkota patversme, un kadastra numuru.
6.pants. Dienests pēc šo noteikumu 6.punktā minētās informācijas saņemšanas pārbauda patversmi. Patversmes īpašnieks dienesta inspektoram uzrāda šādu dokumentu oriģinālus:
6.1. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu vai nekustamā īpašuma (kurā patversme atrodas) nomas vai īres līgumu;
6.2. ar praktizējošu veterinārārstu noslēgtu līgumu par patversmē esošo dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;
6.3. X pašvaldības izziņu par patversmes atbilstību teritoriālajam plānojuma;
6.4. aktu par objekta nodošanu ekspluatācijā.…
