Rāznas ezera morfometrisko raksturlielumu noteikšana un ezera termiskais režīms

Ezera termisko režīmu raksturojums.
Ezeru termisko režīmu – ūdens sasilšanu un atdzišanu – nosaka ezera siltuma bilance. Galvenais siltuma avots ir Saules radiācija. Saule sasilda galvenokārt ūdens virsējo kārtu. Ezeru ūdens temperatūras izmaiņas ciklā var izdalīt 4 periodus: pavasara sasilšanu, vasaras sasilšanu, rudens atdzišanu un ziemas atdzišanu. Pavasara sasilšana sākas no brīža, kad iestājas dziļuma virzīta siltuma plūsma, Tā izbeidzās brīdī, kad temperatūra visā dziļumā sasniedz +4 0C Vasaras sasilšana sākas ar momentu, kad ūdens temperatūru sadalījums no homotermijas pāriet tiešajā stratifikācijā. Rudens atdzišana iesāks tad, kad iestājas negatīva siltuma plūsma. Rudens atdzišana laikā ezera virsējos slāņos vērojama homotermija, bet dziļākajos – tiešā temperatūras stratifikācija. Ziemas atdzišana iesākas ar momentu, kad parādās pretējā temperatūras stratifikācija. Ziemas atdzišana parasti izbeidzas līdz ar ledus segas izveidošanu. Ezeri aizsalst tikai tad, kad visā dziļumā ūdens temperatūra pazeminājusies līdz +4 0C, bet virskārta līdz 0 0C (Zīverts, 2004)
Pēc ūdens temperatūras izmaiņām Rāznas ezerā (skat. pielikumā 3.att.), var izdarīt secinājumus ka ziemas vidū (janvārī) ūdens temperatūra virsējos slāņos ir tuvi nullei, bet pēc 6m dziļuma atzīmes ūdens temperatūra paliek siltāka un pie 12m sasniedz gandrīz 3 0. Kā arī tas ka ir beidzies ziemas atdzišana, jo ezeru visdrīzākais klāj ledus. Savukārt pavasarī ir novērojams tas ka vel nav beidzies pavasara sasišanas periods, jo temperatūra ir mazāka par +4 0C, kā arī ir novērojama homotermija. Vasarā, ir novēroja ūdens stratifikācija. Virsējais ūdens slānis sasniedz 21 0C. Pēdējā līkne (01.12), parāda to ka notiek ziemas atdzišana, un vērojams pretēja temperatūras stratifikācij. Virsējos slānos temperatūra ir zemāka par +4 0C.
…