Tika pārkāptas Pacientu tiesību likuma vairākas normas. Šā likuma 5.panta pirmā daļa :’’Katrai personai Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību’’, šā likuma 4.panta trešā daļa: ‘’Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem’’, šā likuma 6.panta pirmā daļa: ‘’Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu. Pacientam ir tiesības pirms informētās piekrišanas došanas uzdot jautājumus un saņemt atbildes’’, šā likuma 16.panta pirmā daļa: ‘’Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.’’
Veselības inspekcija, identificējot Prasītājam nodarīto kaitējumu, veicot attiecīgu medicīnas ekspertīzi noteica, ka Prasītājam ārstniecības rezultātā tika konstatēti vidēja smaguma miesas bojājumi, eksperta atzinums tika nodots Valsts policijā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 127. panta pirmo daļu, 197.panta pirmo daļu, un Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmo daļu un 18.panta pirmo daļu,
…