Polarizācijas iekārta

Gaismu, kurā neviens elektriskā lauka intensitātes vektora svārstību virziens nedominē,sauc par nepolarizētu. Gaismai un vielai savstarpēji iedarbojoties, var iegūt gaismu, kurā visi svarstību virzieni nav vienādi pārstavēti. Tadu gaismu sauc par polarizētu.
Ir vielas,kurām cauri ejot, notiek lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās. Šādas vielas sauc par optiski aktīvām vielām.
Polarizācijas plaknes griešanu rada atomu spirālveida novietojums kristālā vai molekulā.Vielas,kuru aktivitāte rodas kristālu uzbūves dēļ,šķīdumos un agregātstāvokļos,kur izjaukts kristālrežģis,nav optiski aktīvas.Vielas,kuru aktivitātes cēlonis ir īpaša molekulu uzbūve,var palikt optiski aktīvas arī citos agregātstāvokļos un šķīdumos. Izrādas,kā dabiskajai gaismai atstarojoties vai lūstot,tā daļēji polarizējas.Tas izskaidrojams ar gaismas viļņa un vielas atomu mijiedarbību,kā rezultātā vienā virzienā elektriskās intensit ātes svārstības vairāk dzēšas,bet citā virzienā-nē.

Dabiskā gaisma kļūst polarizēta:
1. atstarojoties no nemetaliskām virsmām (ūdens,stikls u.c)
2. izkliedes rezultātā
3. izejot caur īpašiem materiāliem-polarizatoriem.…