Secinājumi
Šī darba galvenais mērķis bija Planka konstantes noteikšana, kas arī ceturtā uzdevuma ietvaros tika veikta. Uzskatu, ka darbs bijis veiksmīgs, jo, lai gan relatīvā kļūda ir samērā liela, noteiktā planka konstante h = 5,77*10-34 J*s kļūdas ietvaros sakrīt ar literatūra doto hteor = 6,626*10-34 J*s.
Pirmajā uzdevumā tika iegūta spuldzītes kvēldiega pretestība pie nelieliem spriegumiem un strāvas stiprumiem ar mērķi iegūt pretestības vērtību telpas temperatūrā. Aplūkojot 1.Tabulu, kur sprieguma vērtības nepārsniedz 100 mV, un 2.Tabulu, kurā sprieguma vērtības ir robežās no 100 mV līdz 1 V, un atbilstošo datu 1.Grafiku, var redzēt, ka kvēldiega pretestība atkarībā no strāvas stipruma nav lineāra. R atkarību no I var ļoti labi aprakstīt ar otrās kārtas kvadrātisku funkciju.
Taču pirmajā tuvinājumā, pie ļoti nelieliem spriegumiem (tas atbilst 1.Tabulai) pretestības atkarība no strāvas stipruma ir lineāra. Datu atlase tika veikta ar diviem mēģinājumiem, pirmajā tika attēloti gandrīz visi 1.Tabulas dati izņemot pirmos divus, To precizitāte ir apšaubāma, jo, pirmkārt, pēc grafika var redzēt, ka tie „izlec” no kopējās tendences veidot taisni, otrkārt, to kļūdas ir ļoti lielas.
Otrajā mēģinājumā tika izmantoti tikai tie punkti, kuri kļūdas robežās sakrīt ar taisni, līdz ar to tika iegūta labāka taisnes atbilstība datiem. Lai gan no grafikiem aprēķinātais koeficients a ar mazāku relatīvo kļūdu ir pirmajā gadījumā, tālākajos aprēķinos tika ņemta a vērtība no otrā mēģinājuma, jo uzskatu, ka iegūtā taisne ir precīzāka.
Darba gaitā iespējamo kļūdu cēloņi ir darbā izmantotie tuvinājumi, piemēram, pirmā uzdevuma ietvaros datu aproksimācija ar taisni iespējams nav precīzākā metode, varbūt nepieciešamās vērtības varēja tikt iegūtas no grafika, kurā pretestības atkarību no strāvas stipruma ir aproksimēta ar kvadrātisku funkciju. Iegūtos datus ietekmē arī iekārtu precizitāte, ja pie lielākiem diapazoniem tā ir laba, proti, kļūdas ir nelielas, tad pie nelieliem, piemēram, pirmā uzdevumā, tā var stipri ietekmēt datu ticamību.
Uzdevumu izpildes gaitā rupjas kļūdas nav tikušas pieļautas, taču netika ievēroti pietiekami ilgi laika momenti starp mērījumiem ceturtajā uzdevumā. Tika pagaidīts līdz multimetru mērījumi kļūst nemainīgi.
Darba uzlabošanai būtu nepieciešams izstrādāt metodi, lai būtu iespējams ievietot filtru starp spuldzīti un mēģenes turētāju, nenoņemot aizsargapvalku, tādejādi neatklājot fotorezistoru apkārtējās telpas gaismai. Var arī pārējā telpā gaismu izslēgt uz šo brīdi, kad tiek noņemts aizsargapvalks.
Labāku rezultātu iegūšanai būtu nepieciešams darba gaitā parametrus, ko iegūst no datu ekstrapolācijas, iegūt ar citām metodēm, jo datu aproksimācijas kvalitāte ir stipri atkarīga no izmantotās programmas un tās precizitātes.
…