5. Skolotāja kompetencē ir radīt bērnam drošu, patīkamu, uzrunājošu vidi, tāpat kā dārzniekam ir jāveido auglīga augsne, lai sēklas varētu izdīgt un veidot dzīvotspējīgus stādus. Vides pamatnosacījums ir, lai tā būtu bērniem droša. Par to ir jādomā jau PII būvniecības, labiekārtošanas laikā, bet arī audzinātājai ir jāpamana un jānovērš bīstamas detaļas, lietas un vietas, kuru bīstamība bieži atklājas tikai jau bērnu rotaļu un ikdienas gaitās.
Videi ir jābūt aicinošai, uzrunājošai, interesantai un patīkamai, lai bērniem tajā būtu vēlme darboties, izzināt. Tai jārosina vēlme pilnveidoties, bet tajā pat laikā tā nedrīkst būt uzbāzīga. Tā ir šaura josla, pa kuru skolotājai ir jāpārvietojas un jāmeklē labākie risinājumi. Šeit ir svarīgi, ka pedagogs zina bērnu psiholoģiju, tās īpatnības, kādas krāsas, priekšmeti uz to iedarbojas un kāds ir to iedarbības rezultāts. Vērojot bērnus ir iespējams pamanīt, ka dažādos laika posmos arī to garastāvoklis un prasības atšķiras. Tā, piemēram, ziemas otrajā pusē, pavasara sākumā, arī bērnus ir nepieciešams uzmundrināt, pamodināt pēc tumšās ziemas, izvēloties košākus elementus, padarot vidi aktīvāku, saulaināku. Ja skolotāja pārzina bērnu psiholoģiju, prot pamanīt kas viņiem ir nepieciešams un ja audzinātājai ir iztēle, tad nevajadzētu būt problēmām, lai radītu bērniem labvēlīgu, tīkamu, interesantu un auglīgu vidi.
6. Bērniem ir raksturīgi nedzirdēt vārdus nē, nevajag, nedrīkst u.t.t. Tātad aizliegumus, kas tiek izteikti nolieguma formā. Bērnu nepaklausība jeb nepakļaušanās pieaugušo rīkojumiem ir normāla attīstības daļa. …
