Mūsdienu skolā skolotājam jāpievērš uzmanība katra skolēna individuālajam attīstības līmenim. Bērnam, ierodoties no mājas vai pirmsskolas iestādes, ir atšķirīga sagatavotība skolai, dažāds zināšanu, prasmju un iemaņu līmenis.
Pēdējā laikā ir mainījušies mācību mērķi un motivācija. Cita loma iedalīta mācību nodarbībai. Līdz šim galvenais bija dot zināšanas, tagad mēs vispirms veidojam mācību iemaņas, tad vidi, kurā skolēns iegūtās prasmes var lietot.
Tradicionālajā pieejā faktiski nemitīgi mācās skolotājs, skolēnu darbos meklējot kļūdas, kurām skolēns pēc tam nereti nepievērš nekādu uzmanību, jo tajā brīdī viņu interesē vairs tikai atzīme. Ļausim to skolēniem, mudināsim viņus uz to, uzticēsimies! Tas darīs viņus atbildīgākus. Mēs taču katrs vēlamies, lai mūsu bērni aug domājoši, spējīgi analizēt, uzņemties atbildību, ne akli paklausīgi izpildītāji, lai skola dod skolēniem iespēju mācīties izprast, pārbaudīt, novērtēt un attīstīt savas spējas, lai skolā valda uz savstarpēju cieņu balstīta skolēnu un skolotāju sadarbība, lai tiktu respektēta un attīstīta bērna individualitāte. Jebkura cilvēka — un tai skaitā arī skolēna — izzinošas vērtības izpaužas paša darbības rezultātu izvērtēšanā. Tikai pats izvērtējot savu darbu cilvēks var mainīties.
Pašvērtējums ir veids, kā motivēt skolēnu aktīvai darbībai, kā mācīt skolēnam uzņemties atbildību, pašam izvirzīt mērķus un tos sasniegt.
Pašvērtēšanas sistēmas veidošana notiek katrā mācību nodarbībā, kurā skolēniem tiek piedāvāts vērtēt pašiem sevi. Tādējādi skola veicina skolēna patstāvību, veido pozitīvu attieksmi pret mācībām, motivē.
…
