Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem, es nevaru lūgt ierobežot šīs tiesības, ja vien bāriņtiesa nelems par aizgādības tiesību atņemšanu atbildētājam pamatojoties uz Civillikuma 200.pantu.
Es, prasītāja uzskatu, ka meitas interesēs būtu, ja atbildētājs sākotnēji apmeklētu psihologu, lai labāk apzinātos, kādas sekas viņa rīcība var atstāt uz meitas psihoemocionālo stāvokli, un kādu laiku saskarsmes tiesības būtu vēlamas saskarsmes personas klātbūtnē, kas varētu būt es, bērna māte, jo tieši es, kā persona, kura ikdienā īsteno meitas aprūpi, vislabāk zinu, kas meitai nepieciešams un kādas pazīmes norāda uz to, ka bērns jūtas neveikli, sabijies, vai citādi nekomfortabli.
Civilprocesa likuma 250.43 pantā minēts, ka Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieļaujamība prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.46 panta 9.punktu, es, prasītāja Vārds Uzvārds, personas kods 123456-32165, apliecinu, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un es esmu informēta par atbildību saskaņā ar Krimināllīkumu par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.
…