I. Pirmā saruna ar pacientu
Saruna notika 7. maijā 2008. gadā, stacionārā iestāšanas dienā. Saruna notika palātā, kad citi pacienti devās uz procedūrām. Tā kā paciente tajā brīdī, kad notika saruna, palātā atradās viena, komunicēties bija diezgan viegli. Meitene bija draudzīga un labprāt atbildēja uz jautājumiem, neskatoties uz pašsajūtu, uztraukumu un bailēm, sakarā ar slimību. Atbildes bija diezgan precīzas un pārliecinošas.
Sarunas laikā paciente sūdzējās par sāpēm epigastrijā, par sliktu dūšu, pēdējo dienu laikā nav ēstgribas, no rīta pēc ēdiena bija vemšana. Bija redzams arī neliels satraukums. Tas varēja būt sakarā ar stacionēšanu. Uztraucās viņa arī par to, ka nokavēs stundas skolā un pēc tam vajadzēs daudz mācīties. Vēl arī sarunas sākumā meitene bija nedaudz kautrīga, bet pakāpeniski bija nodibinātas draudzīgas attiecības.
Stacionārā paciente nokļuva akūti, nogādāta ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, sakarā ar stiprām lekmjveidīgām sāpēm epigastrijā, sliktu dūšu un vemšanu.
Galvenās problēmas, kas ir saistītas ar slimību, ir stipras sāpes epigastrijā, kas dažu dienu laikā izraisīja miega traucējumus, sliktu dūša un vemšanu, kas var izraisīt dehidratāciju, un meitenes uztraukums, sakarā ar slimību un hospitalizēšanu.
Meitenei ir slikts miegs sāpju dēļ. Arī ir novērots ēstgribas zudums.
II.Pašreizējās slimības anamnēze
Slimība sākās akūti. Slimību provocēja ass un grūti sagremojams ēdiens. Vakarā meitene ēda šašliku ar dažādām asām mērcēm un no rīta apēda makaronus ar tomātu mērci. Sākās sāpes epigastrijā un vemšana, sakarā ar ko paciente plk. 12.00 07.05.08 bija nogādāta stacionārā ar neatliekamo medicīnisko palīdzību 2 stundas kopš saslimšanas sākuma. Uzreiz pēc iestāšanās bija ordinēti tādi medikamenti kā Omeprazols un Nošpa, kuri palīdzēja kūpēt sāpes. I/v ievadīja NaCl 0,9%, lai nepieļautu dehidratāciju vemšanas dēļ.
Agrāk sāpju lēkmes epigastrijā nebija novērotas. …
