Narkomānija Latvijā ir masu uzvedības fakts, jo narkotiskās vielas, neskaitot alkoholu un tabakas izstrādājumus, vismaz reizi dzīvē lietojusi astotā daļa jeb 13% Latvijas iedzīvotāju. Gados jaunāku cilvēku vidū šīs rādītājs ir četras reizes augstāks nekā vecāku iedzīvotāju vidū. Pirmo pieredzi narkotiku jomā parasti gūst 13-25 gadu vecumā. 2004.gadā Latvijā reģistrēts jaunākais narkotisko vielu lietotājs - kāds septiņus gadus vecs bērns. Pēdējo gadu laikā samazinās heroīna lietošana, jo jaunieši ir redzējuši šīs vielas radītās negatīvās sekas un tāpēc ir nobijušies, taču tā vietā pieaug alkohola lietošana. Visvairāk pusaudžus apdraud marihuāna, amfetamīns, metaamfetamīns, LSD, ekstazī un halucinogēnās sēnes. Šīs vielas ir īpaši bīstamas, jo jauniešu vidū ir daudz mītu par šo vielu radīto pozitīvo efektu, bet viņi neredz to lietošanas negatīvās sekas. Pēc ESPAD pētījuma datiem 17% 16 g.v. pusaudžu kaut reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotiskās vielas. Pēc narkologu vērtējuma apmēram 80% no epizodiskajiem lietotājiem kļūst par atkarīgajiem, savukārt no visiem atkarīgajiem, neatkarīgi no ārstēšanas metodes, izārstējas 20% (heroīna gadījumā mazāk). Līdz 18 gadu vecumam ārstēšanās procesā izšķiroša loma ir ģimenes atbalstam.
Atkarības vielu lietošanu jauniešu vidū veicina jauniešu kultūra, piemēram, par stilīgiem tiek uzskatīti jaunieši, kas klases pasākumā visai klasei nopērk amfetamīnu. Ja kādreiz laukos klases vakarā skolēni "sameta" naudu pāris alkohola pudeļu iegādei, tagad Rīgā reģistrēts kāds gadījums, kur klasesbiedri savākuši 600 latu narkotisko vielu iegādei. Ņemot vērā pašreizējo narkotiku izplatību pusaudžu vidū un dažādus sociālos faktorus, var teikt ka narkotiku lietošanas draudiem ir pakļauti praktiski visi bērni un pusaudži vismaz no 13 gadu vecuma, kas mācās skolā.
(2004. gadā Narkoloģiskā dienesta uzskaitē bija 945 bērni un pusaudži vecumā līdz 17 gadiem). Narkomāni nešaubīgi ir margināla grupa. To, iespējams nevar teikt par pirmajiem narkotisko vielu lietošanas gadiem, kad vecāki un skolotāji var tā arī neko nepamanīt. Bet atkarībai progresējot zūd interese par mācībām vai darbu – līdz ar to šie cilvēki ir potenciāli bezdarbnieki un maznodrošinātie (diezin vai viņus interesē ģimenes veidošana un bērnu audzināšana). Ir liela iespēja, ka viņi ar laiku nonāks cietumā, jo, lai iegūtu narkotikas pastrādās arvien nopietnākus noziegumus. Intravenozo narkotiku lietotājus pastiprināti apdraud infekcijas slimības kā vīrushepatīts B un C un HIV un viņi šīs infekcijas var izplatīt tālāk sabiedrībā.…
