Pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp abām grupām, kas nozīmē, ka dalībniekiem pie mūzikas veicās labāk un daļai respondentu padodas labāk pie klusuma fona, ko arī parāda empīriskais sadalījums, ko var redzēt 2.tabulā. Muzikālais fons ietekmē matemātiski loģiskās domāšanas produktivitāti, pēc rezultātiem var secināt, ka pozitīvi, bet ir vajadzīgs veikt pētījumu ar daudz plašākiem dalībniekiem, lai būtu labāk redzams, kā tas ietekmē.
Pie nākamajiem pētījumiem vajadzētu padomāt par nogurumu, kas iestājas pēc pirmā uzdevuma. Svarīgs faktors ir koncentrēšanās spējai. Piemēram, dotu 5 min pārtraukumu starp abiem uzdevumiem.
Secinājumi
1. Muzikālā fona ietekmei ir tendences līmenis, bet nav statistiski nozīmīgs.
2. Pie muzikālā fona, kas ir neitrāls, palīdz labāk izpildīt uzdevumus, bet tas viss ir individuāli. Kādam labāk veicās pie klusuma fona, jo iespējams, ka šādi var koncentrēties labāk un nekas nenovērš uzmanību. Toties citiem muzikālais fons stimulē labāk veikt uzdevumus un novērš domas no apkārtējiem liekajiem trokšņiem.
Pēc pētījuma rezultātu analīzes, dati neapstiprina izvirzīto hipotēzi- muzikālais fons negatīvi ietekmē matemātiski loģiskās domāšanas produktivitāti. Veicot testu pie muzikālā fona pareizās atbildes bija vairāk, bet pie klusuma fona vienam cilvēkam bija visas 10 atbildes pareizas.Rezultāti parāda, ka mūzika spēj palīdzēt iegūt labākus rezultātus.
…