Secinājumi
Šajā darbā tika pētīti mikroviļņi ar vairākiem uzvedumiem, kuru ietvaros tika noteikts elektriskā lauka sadalījums gan perpendikulāri, gan lauka izplatīšanās virzienā, parādīta spēja polarizēt mikroviļņus, sausa un samitrināta paklājiņa ietekme, ģenerēts stāvvilnis, pārbaudīts refrakcijas likums un parādīta mikroviļņu fokusēšana ar savācējlēcu.
Apskatot 1.Grafiku var uzskatāmi redzēt, kā mainās lauka sadalījums šķērsvirzienā, lielākā intensitāte, protams, ir novērojama tieši pretī Gāna oscilatoram, attālinot E-zondi pa y asi, var redzēt, ka intensitāte samērā strauji krītas. Līdzīga aina veidojas pie abām xo vērtībām. Šī uzdevuma neprecizitātes veidojas faktā, ka E-zondes uztveramība ir atkarīga no tās stāvokļa, proti, tuvu pie y=0 ass tika antena uzstutēta uz lineāla malas, līdz ar to tā bija nedaudz ieslīpi un uzrādīja mazāku spriegumu par patieso. To var grafikā redzēt pie y mīnusa ass sākuma. Datus ļoti ietekmē faktors, ka viļņi atstarojās no telpā esošajiem ķermeņiem, līdz ar to dažviet var būt veidojušās interferences ainas. Pastāv neliela iespēja, ka datus ietekmēja mobilā telefona klātbūtne, jo tika novērota sprieguma vērtību lēkāšana un mainīšanās iekams telefoni netika pārvietoti tālāk.
Pētot elektriskā lauka sadalījumu garenvirzienā tiek ierosināts visu sistēmu pagriezt pret logu, tas ir, žalūzijām, jo to materiāls absorbētu viļņus un tos neatstarotu tik daudz. Tālā lauka sadalījuma atbilstībai ar sakarību E~1/x pierādīšanai tika izveidots 3.Grafiks, kur veidojas lineāra sakarība. Taisne gan neapraksta tuvākos punktus koordinātu sākumpunktam, jo sakarība apraksta tikai tālo lauku. Datus aprakstoša funkcija tika piemeklēta, izmantojot programmu „Mathematica 8.0”, kuras risināšanas gaita ir pievienota pielikumā.
Veicot mikroviļņu polarizāciju, pie 0 grādiem polarizatora strīpas bija vertikālas. Pie stāvokļa, kad antena horizontāli un zonde vertikāli, atšķirība no nulles skaidrojama ar to, ka arī polarizators nav ideāls, tam cauri izgājušie viļņi var nebūt precīzi polarizēti, vai atstarojušies pret pretējo sienu jau to polarizācija mainījusies. Iespējams datus ietekmējis arī tas, ka visi aparāti nav uz vienas optiskās ass.
Aplūkojot 4.Tabulu, kurā apvienoti absorbcijas mērījumi, var secināt, ka sauss paklājiņš vai dielektriskā plāksne neabsorbē mikroviļņus. Novērojama ir pretēja sprieguma maiņa, kad tiek ievietota dielektriskā plāksne, līdz ar to pēc formulas sanāk negatīva absorbcija, bet tas skaidrojams ar faktu, ka iespējams dielektriskā plāksne nav taisna un fokusē mikroviļņus vai arī ar viļņu atstarošanos pret pašu plāksni, jo plāksne atradās tuvu oscilatoram. Samitrinot paklājiņu uzreiz tika manītas mērījumu straujas izmaiņas, jo pie pilnīgi slapja paklājiņa absorbcija ir 99,1%, bet jau minūti vēlāk tā samazinās. Līdz ar to var secināt, ka ūdens stipri absorbē viļņus šajā diapazonā. Dielektriķos notiek dielektriskā uzsilšana, tas ir, polārās molekulas mainīgā elektriskajā laukā cenšas nostāties paralēli tā virzienam, kas izraisa iekšējo berzi. Šis efekts arī tiek izmantots sadzīves mikroviļņu krāsnīs.
Ģenerējot stāvvilni, tika novērots, ka minimumi ir asi un izteikti, bet maksimumi „peld”, tas ir, to atrašanos uz x ass nevarēja noteikt precīzi, līdz ar to 5.grafikā nav redzams sinusoidiāls raksturs. Iespējams viļņu maksimumu precīza noteikšana nebija iespējama, jo telpā veidojās interferences ainas, toties visi atstarotie viļņi konkrētos punktos veido mezglus jeb minimumus, kurus arī izmantoja, lai noteiktu viļņa garumu. Secīgie minimumi tika attēloti 6.Grafikā un slīpuma koeficients reizināts ar divi tika pieņemts par viļņa garumu. Iegūtais parametrs tiek uzskatīts p[ar precīzu, jo tas atbilst ierīces uzdotajai frekvencei 94 MHz.
…
