Secinājumi
1. Laboratorijas darbā bija nepieciešams panākt „skrējošu uguntiņu”, lai diodes iedegtos secīgi. Tas tika panākts ar to, ka for ciklā tika pēc kārtas ņemti attiecīgās diodes numuri, kas tika padoti uz izeju un katrā cikla reizē iedegās nepieciešamā diode. Šī paša cikla iekšā bija vēl viens for cikls, kas nodrošināja aizkavi un mainot skaitli, redzējām, ka diodes secīgi iedegas vai nu ātrāk vai lēnāk.
2. Manuprāt, šo laboratorijas darbu varēja izstrādāt tikai izmantojot ciklu,jo ar to panāk secīgu diodes numuru maiņu.
3. Svarīgi bija izprast darbību saistību un secību, ka vispirms tiek uzrakstīta programma C valodā, tad tā ir jāielādē mikrokontrolierī, lai tā varētu izpildīties un tam nepieciešams programmators.
4. Programmējot mikrokontrolierus tiek izmantota C valoda, kas tika apgūta iepriekšējos kursos, bet jāatzīst, ka daudz kas bija piemirsies un sintaktisku kļūdu dēļ var apjukt un likties, ka izvēlētā loģika nav pareiza. C valoda ir augsta līmeņa valoda un jo sarežģītāka būs programma un jo vairāk būs mainīgo, jo ilgāks laiks paies,lai to nokompilētu, ielādētu mikrokontrolierī un arī izpildītu, tas notiek tāpēc, ka kompilācijas laikā, kad kods tiek translēts asamblera kodā, tas tiek papildināts, jo nevar translēt tieši.
5. Laboratorijas darbā izstrādātajai programmai ar vajadzīgo detaļu esamību var atrast pielietojumu, kaut vai dekoratīviem mērķiem, diodes iedegsies pēc noteiktas programmas un tādā veidā var noformēt kaut vai veikala skatlogu vai arī riteņbraucējs pats var uztaisīt sev mirgojošu lukturīti ar diožu un mikrokontrollera palīdzību.
…
