Miķeļdiena

Raksturīgākie ēdieni
Miķeļi ir visbagātākie svētki, jo tikko novākta raža. Galdu klāj gardiem ēdieniem, bet go-da vietā ir liels rudzu maizes klaips ar Jumja zīmi.
Galdautu Miķeļdienas svētku galdam izvēlas baltu vai dzeltenu. Var klāt arī nebalināta lina galdautu. Galdu rotā nelieliem labības kūlīšiem, vārpu vainagiem, pīlādžu zariem. Augļus var novietot tieši uz galda, apakšā paliekot rudens lapas, vai arī pītos groziņus. Vāzē var ielikt rudens ziedus – asteres, dālijas, miķelītes.
Miķeļos galdā liek dažādus plāceņus, svaigas gaļas ēdienus ar dārzeņu piedevām, brandžu vai pupstus (zirņi vai pupas, novārīti ar visām pākstīm), pladas (rupjas rudzu maizes plācenīši; ar pirkstu iespieda bedrītes sviestam, pāri pārlika krējumu), alu. Kauj cūkas, jērus, gaiļus. Vāra arī zupu no aitas galvas, kuņģa, zarnām, plaušām un kartupeļiem.

Rupjais rudzu rausis.
No rupjas rudzu maizes izveido apmēram 2 cm biezu un 20 cm garu mīklas kārtu. Virsū liek smalki sagrieztu žāvētu speķi, sasmalcinātus sīpolus, pārkaisa piparus. Pildījumu pārklāj ar otru mīklas kārtu, tā izveidojot mazu kukulīti. To nolīdzina, ar pirkstiem iespiež sānu rievas un cep maizes krāsnī apmēram 45 min. Ēd karstu vai aukstu. Dažos apvidos speķa vietā liek veselu notī-rītu siļķi.

Pladas.
No raudzētas rupju rudzu miltu mīklas veido apaļus vai ovālus plācenīšus. Virsū liek sviesta pi-ciņas vai speķa gabaliņus. Cep mērenā siltumā.

…