Medicīnisko iekārtu drošums

1. Teorija
Drošums ir svarīga īpašība, kas nosaka spēju pareizi funkcionēt uzdotajā laika periodā. Jo lielāks šis laika periods, jo augstāks sistēmas drošums. Ja sistēmai ir zems drošums, tad, neskatoties uz visām citām pozitīvām īpašībām, šādas sistēmas ekspluatācija nav lietderīga.
Par drošību sauc stāvokli, apstākļus, kuros nav apdraudējuma un/vai ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu.
Termins „drošums” var izpausties šādās 4 definīcijās:
1. Īpašība, kas izpaužas kā spēja veikt paredzētos uzdevumus.
2. Īpašība, kas izpaužas kā spēja darboties nebīstami un uzticami.
3. Datu, atziņu vai zināšanu īpašība būt ticamiem un/vai atbilst īstenībai. [4]
4. Īpašība saglabāt savu darbspēju laikā.
Drošumu raksturo rādītāji: bezatteice, ilgizturība, remontējamība, saglabājamība.
Bezatteice ir iekārtas īpašība saglabāt darbspēju noteiktā laikā nepārtraukti. Bezatteices rādītāji ir:
• Bezatteices darba varbūtība P(t) – varbūtība, ka noteiktā laikā t elementā vai ierīcē nerodas atteice. Pastāv arī atteices varbūtība Q(t) – tā ir varbūtība, ka noteiktā laikā t elementā vai ierīcē rodas atteice. Šīs abas varbūtības saista sakarība P(t)+Q(t)=1.
• Vidējā uzstrāde uz atteici – matemātiskā cerība objekta darbības laikam līdz pirmajai atteicei,
• Vidējais laiks starp divām atteicēm – matemātiskā cerība objekta darbības laikam starp atteicēm priekš pastāvīga ekspluatācijas procesa,
• Gamma procentu resurss līdz atteicei,
• Atteices intensitāte λ(t) - laika vienībā bojāto elementu skaita attiecība pret darbspējīgo elementu skaitu. [3]
…