Laiksakritība ir vairāku procesu (programmu) paralēla izpilde.
Programma – instrukciju kopa, kas nosaka operāciju statisko secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā.
Process – sistemātiska operāciju izpilde kāda noteikta rezultāta iegūšanai. Tas ir dinamisks objekts, programma izpildes stadijā.
Eksistēšanas gaitā process var atrasties dažādos stāvokļos un mainīt tās. ir parādīta.
Process atrodas izpildīšanas stāvokli, ja procesors tiek iedalīts procesam un atrodas procesa rīcībā.
Process atrodas gatavības stāvokli, ja varētu izpildīties uzreiz pēc procesora nodošanas viņa rīcībā.
Process atrodas sabloķēšanas stāvokli, ja viņš gaida, kad notiks kaut kāds notikums lai būtu iespējams turpināt savu darbu.
Pārējas starp šiem stāvokļiem var raksturot sekojoši:
1.2.– process tiek pārcelts gatavības stāvokli, ja ir beidzies procesam iedalītais laika kvants līdz tam momentam, kad process brīvprātīgi atbrīvo procesoru.
1.3. – process tiek pārcelts sabloķēšanas stāvokli, ja viņš inicializē ievades vai izvades procedūras un gaida to pabeigšanu (vai arī gaida kāda cita notikuma beigas).
3.2. – process tiek pārcelts gatavības stāvokli, kad ir noticis notikums, kura pabeigšanu process gaidīja.
2.1. – process sāk izpildīties, kad dispečers izdala viņam procesoru.
Lai varētu efektīvi regulēt datora resursu slodzi, OS var apturēt un atjaunot procesus. Apturēšanu izmanto, lai uz neilgu laiku izslēgtu procesu, kad sistēma ir pārslogota. Ja apturēšana ir paredzēta uz ilgāku laiku, procesam jāatbrīvo sistēmas resursi. Atjaunošana ir operācija, kura sagatavo procesu atkārtotai palaišanai no tā paša punkta, kurā process bija apturēts. Pārēja 3.5. ir vajadzīga lai varētu ātrāk aktivizēt sabloķēto procesu, jo apturēšanas operācijai ir augstāka prioritāte.
Sinhronizācija – procesu sadarbība atsevišķos punktos (process nevar turpināt savas darbības, kamēr cits process nesasniegs kādu noteiktu punktu vai nepabeigs savu darbu). OS ir atbildīgas par tāda veida sinhronizāciju.…