Laboratorijas darbs Cietas vielas blīvums un porainība

Tiek apskātiti sekojošie materiāli – Smiltis smalkas, Smiltis rupjas – Smiltis [3] ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm. Bieži smiltis veido gandrīz tīrs kvarcs. Smiltis veidojas sabrūkot cietajiem iežiem. Upju un jūru smiltīm ir noapaļoti graudiņi, bet kalnu smiltīm, kas radušās vēja erozijas rezultātā, ir asas un smailas malas, tajās ir vairāk nevajadzīgo piejaukumu, nekā upju un jūru smiltīs. Smilšu krāsa ir atkarīga no minerālu sastāva. Smiltis no tīra kvarca ir baltā krāsā. Dažādi piejaukumi tās var iekrāsot pelēkā, dzeltenā, brūnā vai pat melnā krāsā. Pelēkā un melnā krāsa parasti norāda uz organisku vielu piejaukumu. Smiltīm sacietējot ar dzelzs minerālu, kalcītu, kramu vai mālu, veidojās smilšakmens.
Ja smilšu graudiņu izmēri ir lielāki par 2 mm, tad to sauc jau par granti, savukārt, ja smilšu graudiņu izmēri ir mazāki par 0,1 mm, sauc par aleirītiem. Tās plaši izmanto celtniecībā kā pildvielas, piemēram, ēku pamatos un ceļu būvē. Tās piejauc klāt cementam, lai iegūtu javu, kuru pēc tam izmanto betonēšanas darbos. Silikātstiklu, kas ir viens no izplatītākajiem stikla veidiem, iegūst no smilšu izkausēšanas. Kā arī citiem mērķiem.…