Secinājumi:
Koka sijai teorētiski aprēķinātie normālspriegumi bija lielāki nekā eksperimentālie, savukārt eksperimentālie normālspriegumi stiepē pie lielākām slodzēm bija nedaudz lielāki. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka teorētiskajos aprēķinos nekādi nav ņemta vērā temperatūra līdz ar to arī mitruma daudzums kokā, kas varētu mainīt koka stiprību kā arī koka šķiedru virziens un zari tajā. Mērījumu precizitāti arī var būt ietekmējuši neprecīzie nolasījumi un arī tas, ka mērinstrumenti laika gaitā var būt nolietojusies un uzrāda neprecīzus mērījumus. Salīdzinot koka sijas teorētisko un eksperimentālo izlieci, varēja secināt, ka, lai gan atšķiriba starp tām ir neliela, tomēr teorētiskā izliece bija nedaudz lielāka par eksperimentālo.
Secinājumi:
Tērauda sijai normālspriegumi izrādījās samērā līdzīgi, tomēr eksperimentālie normālspriegumi stiepē pie lielākām slodzēm izrādījās lielāki un teorētiske un eksperimentālie normālspriegumi spiedē pie lielākam slodzēm bija ļoti līdzīgi. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka sijai izliecoties, mainās arī materiāla īpašības un līdz ar to arī ar to saistītie reksturlielumi. Salīdzinot tērauda sijas teorētisko un eksperimentālo izlieci, eksperimentālā izliece ir ievērojami lielāka, pie maksimālās slodzes tā atšķiras gandrīz uz pusi, teorētiskajos aprēķinos netiek ņemts vērā izlieces laikā radītās izmaiņas gan elastības modulī, gan sijas garumā gan arī inerces momenta skaitliskajā vērtībā.
…