Secinājumi
Laboratorijas darbs par kondensatoru un tā kapacitātes noteikšanu bija labs veids kā pārbaudīt to, kā izmainās kondensatora kapacitāte, ja tiek mainīts izmantotais dielektriķis starp tā platēm. Šajā laboratorijas darbā lieliski tika atspoguļots arī tas, kā dažādas materiālu īpašības ietekmē dažādus elektriskos lielumus, piemēram, šajā gadījumā kapacitāti un uzkrāto lādiņu. No tā varēja secināt, ka, lai uzlabotu kondensatora kapacitāti, ir jāizmanto dielektriķis ar lielāku dielektrisko konstanti. Vēl laboratorijas darba laikā varēja novērot to, kā izmainās dielektriskā konstante, ja kondensatora dielektriķis nav tikai plastmasa vai gaiss, bet ir daļēji gan gaiss, gan plastmasa. To bija iespējams novērot tad, kad neprecīzi tika ievietots dielektriķis starp kondensatora platēm, kas diezgan lielā mērā ietekmēja no aprēķiniem iegūtās konstantes lielumu, kas bija 1,55 (izmantojot uzkrātos lādiņus) un otrā gadījumā 1,59 (no iegūtajām kapacitātēm), jo gaisa dielektriskā konstante teorētiski ir aptuveni 1, bet plastmasas, atkarībā no tā kādi materiāli ir izmantoti plastmasas izgatavošanas procesā, parasti ir robežās no 2 līdz 3. Šajā gadījumā, ja salīdzināja teorētisko konstanti ar no aprēķiniem iegūto, tad varēja secināt, ka konstante ir samazinājusies, jo daļēji dielektriķis bija arī gaiss.
Protams, vēl arī kļūdas rašanos varēja skaidrot ar to, ka aprēķini tika noapaļoti, mērījumi netika nolasīti precīzi, uzlādes laiks bija pārāk īss.…