Salīdzināt PPP un FR protokolus, minot kādas ir to kopīgas un atšķirīgas iezīmes.
PPP un FR ir noderīgi protokoli, jo ļauj maršrutētājus un citas iekārtas, savienot savā starpā bez MAC protokoliem. PPP gadījumā gan ir iespējams tikai viens fizisks un virtuāls savienojums starp vienu maršrutētāja interfeisu un cita maršrutētāja interfeisu. Lai savā starpā savienotu vairākus maršrutētājus, katram būtu jābūt savienotam ar katru, kas ir nelietderīgi, tādēļ tiek pielietots FR protokols, kas ļauj caur vienu fiziku vidi veikt vairākus virtuālus point to point savienojumus. PPP un FR protokoli ir labi, jo tiem ir mazs overhead, un lieki biti netiek patērēti nevajadzīgas informācijas raidīšanai, kas ļauj palielināt efektīvo datu ātrumu, augstākos slāņos. FR ir pielietojams tikai mazos tīklos jo tas pieļauj tikai 255 dažādus DLCI, tas ir protokols ko var izmantot core tīkliem kur savā starpā ir savienoti maršrutētāji un starp kuriem ir nepieciešams pēc iespējas lielāks datu pārraides ātrums. PPP protokols pieļauj arī kompresiju, kas ļauj tā galveni divas reizes samazināt atmetot adreses un kontroles laukus, kas tā par ir nemainīgi. PPP protokolu kopā ir LCP protokols, kas ir paredzēts līnijas kontrolei un statusa noteikšanai. Līdzīgi ir arī FR protokolā kur ir Q.933 protokols, kas veic statusa pieprasījumus un līnijas kontroli. FR protokolā ir iespējami sastrēgumi, kad uz vienu switch izejas protu grib sūtīt vairākas plūsmas ar dažādiem DLCI. Tas ir tādēļ, ka DLCI ir iespējama multipleksēšana, jo FR nodrošina virtuālu P2P savienojumu, un vienam fiziskam portam var atbilst vairāki DLCI. FR un PPP protokoliem nav lauku, kas atbild par fragmentēšanu, ja tāda notiek. PPP savienojumā gan no tādiem laukiem var iztikt, jo diez vai kadri var pienākt citā secībā, ja vien PPP nav enkapsulēts uz kāda cita protokola, kā piemēram PPPoE, vai kad tiek izveidots PPP savienojums caur IP tuneli.
…