Secinājumi
Šajā darbā tika uzņemta n-tipa pusvadītāja parauga Holla sprieguma atkarība no strāvas caur paraugu, mainot gan magnētiskā lauka virzienu, gan strāvas stiprumu caur paraugu, no iegūtajiem datiem tika aprēķināta lādiņnesēju koncentrācija un Holla koeficients dotajam pusvadītāju paraugam.
Iegūtie rezultāti ir ticami, uz to norāda 1.Grafiks, kurā var redzēt, ka iegūtos punktus var ļoti labi aproksimēt ar taisni, kas, kā teorija paredz, norāda, ka Holla sprieguma atkarība no strāvas stipruma ir lineāra. Vērā tika ņemts arī koordinātu sākumpunkts. Grafikā ir arī attēloti kļūdu intervāli, bet tā kā to vērtības ir atkarīgas tikai no mērierīču precizitātes, tad tie ir nelieli un nav redzami. Pēc aproksimētās taisnes vienādojuma var redzēt, ka caur koordinātu sākumpunktu tomēr šī taisne neiet, tad jāsecina, ka pie konkrētajām strāvas vērtībām Holla spriegumiem būtu jābūt nedaudz lielākiem.
Aplūkojot 1.Tabulas datus, var ievērot, ka, mainot strāvas virzienu paraugā, sprieguma vērtības pēc moduļa izmainās minimāli, tikai zīme mainās uz pretējo, bet, mainot magnētiskā lauka virzienu, modulis izmainās vairākas reizes. Iespējams šīs izmaiņas cēloni ir asimentriskais elektrodu novietojums uz pusvadītāju parauga. Holla sprieguma palielināšanās nozīmē, ka magnētiskā lauka virziena maiņa ietekmē šķērsenisko elektrisko lauku.
Lai gan mērījumu vērtības it kā ietekmē tikai mērierīču precizitāte, tomēr kļūdu cēlonis var būt arī kāds ierīces defekts. Ierīces lielākās nepilnības ir iespējami vadu bojājumi, kuru rezultātā zūd kontakts un nav iespējams nolasīt mērījumus.
Šajā darbā iegūtā lādiņnesēju koncentrācija ir ticams rezultāts n-tipa pusvadītājam, jo tīram ģermānijam, kas kā paraugs norādīts literatūrā, ir mazāka lādiņnesēju koncentrācija. Iegūto Holla koeficientu nav ar ko salīdzināt, jo tas ir raksturīgs konkrētajam pusvadītāju paraugam, bet vērtējot pēc relatīvās kļūdas, tas ir noteikts samērā precīzi.
…