APRAKSTS
Grunts cieto daļiņu absolūtie un relatīvie izmēri, kā arī to savstarpējā proporcija ir viena no svarīgākajām grunts fizikālajām īpašībām. Grunšu klasifikācija galvenokārt ir balstīta uz granulometriskā sastāva noteikšanu. Granulometriskās analīzes laika nosaka grunts frakcijas un subfrakcijas.
Daudzas grunts hidroģeoloģiskās un ģeotehniskās īpašības ir saistītas ar cieto daļiņu izmēriem un to proporcionālo sadalījumu. Nesaistīto grunšu granulometriskā sastāva noteikšanai lieto grunts granulometrisko jeb mehānisko analīzi – sijāšanu caur sietiem ar noteikta izmēra acīm. Mālu grunšu granulometriskā sastāva lietošanai lieto sedimentācijas metodes, kas pamatojas uz ātrumu, ar kādu dažāda lieluma daļiņas grimst ūdenī.
Gruntis, kuras satur mazāk nekā 10% smalknes (aleirīts un māls), var tikt analizētas ar sijāšanas metodi. Gruntis, kuras veido vairāk nekā 10% smalknes, jāanalizē kombinējot mehānisko sijāšanu ar sedimentācijas metodi.
Sedimentācijas analīzē var izmantot divas metodes: Hidrometriskā metode; Pipetes metode.…