Rezultātu analīze, izvērtēšana, secinājumi
1. Darba sākumā izvirzītā hipotēze apstiprinājās. Pēc iegūtajiem datiem var secināt, ka, palielinot fizisko slodzi, trenētam cilvēkam būs lielāka starpība starp sistolisko un diastolisko asinsspiedienu nekā netrenētam cilvēkam, jo pēc fiziskās slodzes netrenētam cilvēkam pieaug gan sistoliskais asinsspiediens, gan diastoliskais asinsspiediens, savukārt trenētam cilvēkam pieaug tikai sistoliskais asinsspiediens, bet samazinās diastoliskais asinsspiediens salīdzinājumā ar asinsspiedienu miera stāvoklī, kas arī palielina šo starpību starp abiem asinsspiedieniem trenētam cilvēkam un liecina par lielāku fizisko izturību. Kā arī trenēti cilvēki var sasniegt lielāku slodzi nekā netrenēti cilvēki, jo viņu organismi jau ir pielāgojušies regulāriem treniņiem, kas prasa piepūli, un viņiem ir labāka fiziskā sagatavotība.
2. Salīdzinot datus, var secināt, ka arī vienas trenētības pakāpes grupas jauniešu rādītāji nedaudz atšķiras, jo to nosaka individuālās organisma īpatnības. Dati parāda arī to, ka jaunieši var sasniegt lielāku fizisko slodzi nekā jaunietes. Vislielāko fizisko slodzi var sasniegt volejbolisti (visi eksperimentā piedalījušies volejbolisti bija vīriešu dzimtes). Cilvēku vecums gan ne par ko īpašu neliecina, jo tas ir ļoti tuvs – visi eksperimenta dalībnieki ir 16 līdz 19 gadus jauni cilvēki.
3. Manuprāt, iegūtie dati ir diezgan precīzi. Vienīgi kļūdas varēja rasties pielietojamo mērīšanas aparātu kļūdas dēļ vai, ja mērījumus veica ne tieši pēc 4 minūtēm, bet, piemēram, nedaudz agrāk vai vēlāk. Tomēr datiem ir jābūt precīziem, jo eksperiments tika veikts sporta ārsta vadībā, kas ir profesionālis, nevis amatieris šajā jomā.
…