E.Veidenbauma dzejoļa analīze

Eduards Veidenbaums Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks, Kas varmākām skādi dar, nosaukts tiek grēks. Par tiesnešiem cienīti blēži sēž Un godīgie ādu nost citiem plēš. Un cienīgs tēvs, zaglis, teic sprediķus; “Tik pacieties, debesīs labāki būs!” Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj, Viens otram iz mutes tie maizi sev rauj, Un priecīgs ikkatris, kad vēders tik pilns, Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts. Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc: “Cik praktiska tauta! Tai cerību daudz.” Jā, cerību gan. Vēl nosirmos laiks, Un redzams būs strādnieku moku pilns vaigs, Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps, Pēc debesu viltības ļaudis vēl slāps, Zem kājām vēl varmākas taisnību mīs, Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs, Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals Un vaimanās paši, kad salks un sals.