Elektrodzinēju slēgumi un palaide

Secinājumi
Elektrodzinēja pareizai pieslēgšanai pie trīsfāžu elektriskā tīkla, nepieciešami seši marķēti statora izvadi. Tinumu sākumi un beigas tiek marķēti atšķirīg: A,B,C (sākuma); X,Y,Z (beigu). Dzinēja griešanās virzienu var mainīt, samainot vietām divus sākuma statora izvadus.
Palaižot asinhrono dzinēju, vēlams izmantot softstarteri, tādējādi neļaujot dzinēju maksimāli noslogot pie palaišanas un apturēšanas.
Mērījām sofstartera darbības uzsākšanas un pārtraukšanas laiku, pieslēdzot un atslēdzot spriegumu. Rezultātus salīdzinājām ar uzstādīto palaišanas un apstāšanās laiku. Nesakritība ar uzstādīto un izmērīto laiku pie palaišanas / apturēšanas bija nedaudz atšķirīga, tas izskaidrojams ar mazu uzņemtā laika periodu.
Lielu rotācijas frekvenci iespējams iegūt ar kolektordzinējiiem un ar tiristorregulatoru regulēt frekvenci plašās robežās.
Ar tiristorregulatoru samazinot frekvenci, maiņsprieguma sinusoīda uz osciloskopa ekrāna mainās, tādējādi arī rodas nelieli strāvas zudumi. Pie maksimālās frekvences ir pilna sinusoīda uz osciloskopa ekrāna.
Kolektordzinēja jauda atkarīga no maiņstrāvas sprieguma, pie kāda dzinējs pieslēgts – kad strāvas spriegums lielāks, augstāks apgriezienu skaits. Palielinot slodzi, strauji samazinās apgriezienu skaits. Tomēr apgriezienu skaita samazināšanās nav proporcionāla starp abiem strāvas spriegumiem. Pie mazāka strāvas sprieguma šis apgriezienu skaita kritums ir ātrāks nekā pie lielāka sprieguma.…