Elektrisko mašīnu projektēšana

10. Rezultātu analīze un secinājumi
Iegūtās dzinēja darba un palaišanas raksturlīknes atbilst mācību grāmatās atrodamajām teorētiskajām raksturlīknēm. Zinot asinhronā dzinēja nominālo jaudu, no darba raksturlīknēm ērti noteikt nominālos lielumus, piemēram, jaudas un lietderības koeficientus, slīdi, nominālo strāvu (sN = 3.495%, cosφ = 0.92, η = 88.15 %). Tāpat var arī izanalizēt tukšgaitas režīmu, kad s ≈ 0. No palaišanas raksturlīknēm iespējams noteikt palaišanas sākuma strāvu un momentu, kad s = 1 (IP/IN = 6.97, MP/MN = 2.48).
Salīdzinot uzprojektēto asinhrono dzinēju ar mūsdienīgu reālu modeli, var secināt, ka to parametru aprakstos radikālu izmaiņu nav un projektētais dzinējs ir spējīgs reāli funkcionēt. Piemēram, firmas ABB asinhronajam dzinējam M2AA 180 MLA ar jaudu 15 kW ir identisks vārpstas augstums, nominālajā režīmā lietderības koeficients ir tikai par 1.35% lielāks, cosφ = 0.75, IP/IN = 7.7 un MP/MN = 2.3. Tātad uzprojektētajam dzinējam ir labāks cosφ, savukārt palaišanas sākuma strāva un moments ir tuvs ABB dzinējam.
Kopumā jāsecina, ka asinhrono dzinēju kvalitāte laika gaitā nav būtiski mainījusies. Uzlabojusies materiālu kvalitāte, jaunie materiāli ļauj izveidot plānāku izolāciju. Jaunākie asinhronie dzinēji tagad ir pieejami ar iebūvētiem frekvences regulatoriem. Samazinājušies zudumi un nedaudz paaugstināts lietderības koeficients.


…