Paraugs
Tehnoloģijas
Celtniecība un būvdarbi
Divstāvu individuālā dzīvojamā ēka Salacgrīvas novada Lie...-
Divstāvu individuālā dzīvojamā ēka Salacgrīvas novada Liepupes pagastā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | ||
1. | Vispārīgā daļa | |
1.1. | Būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti | |
2. | Arhitektūras daļa | |
2.1. | Ģenerālplāna un situācijas plāna raksturojums | |
2.4. | Ēkas konstruktīvais raksturojums | |
2.4.1. | Sienas un pārsegumi | |
2.4.2. | Kāpnes | |
2.4.3. | Jumts | |
2.4.4. | Logi un durvis | |
2.4.5. | Grīdas | |
2.5. | Ārsienas siltumtehniskais aprēķins | |
2.6. | Jumta siltumtehniskais aprēķins | |
3. | Būvkonstrukciju daļa | |
3.1. | Ēkas konstrukciju izvēles pamatojums | |
3.2. | Slodzes aprēķins starpstāvu pārsegumam | |
3.3. | Koka sijas konstruktīvais aprēķins | |
4. | Inženiertehniskie risinājumi | |
4.1. | Ūdensapgāde | |
4.2. | Kanalizācijas sistēma | |
4.3. | Aptuveno siltuma zudumu aprēķins | |
4.4. | Apgaismojums | |
4.5. | Apkure | |
4.5. | Elektroapgāde | |
5. | Zemes darbi | |
5.1. | Ēkas nospraušanas darbi | |
5.2. | Pamatu grunts sagatavošana būvniecībai | |
5.3. | Pamatu izveidošana | |
5.4. | Kvalitātes pārbaude betonēšanas darbos | |
5.5. | Stiegrošana | |
5.6. | Zemes aizbēršanas darbi | |
5.7. | Koka konstrukcijas | |
5.8. | Konstrukciju aizsardzības pasākumi | |
6. | Būvdarbu organizēšanas un veikšanas daļa | |
6.1. | Pagaidu ēku un komunikāciju aprēķins | |
6.2. | Būvdarbu vadītāja pienākumi | |
6.3. | Darba drošība | |
7. | Ekonomiskā daļa |
5. Zemes darbi
5.1 Ēkas nospraušanas darbi
Pirms sagatavošanas darbiem jāveic ēkas nospraušanas darbi. Pirms tas nav
izdarīts nevar sākt zemes darbus. Nosaka ēkas asu un galveno elementu vietas,
atzīmes nostiprina dabā. Gruntsgabala robežas nosprauž ģeodēziskais dienests, bet
būves nospraušanu veic būvētāji. Veicot ēkas nospraušanu, jāievēro šādi vispārīgie
noteikumi:
• projektā norādītie izmēri dabā jāizmēra pēc iespējas precīzāk,
• ēkas stūri jānosprauž ar teodolītu,
• dabā atzīmētās līnijas un leņķi regulāri jāpārbauda.
Kad esam pārliecinājušies par ēkas nospraušanas pareizību var sākt
nospraudnes ierīkošanu. Nospraudne jāierīko ēkas stūros un sienu galos. Parasti uz
nospraudnes vispirms fiksē ēkas galveno asu stāvokli un pēc tam - pārējo asu
stāvokli, kā arī ēkas pamatu un sienas kontūras. Vienāda augstuma atzīmes uz visiem
nospraudnes mietiņiem var iegūt ar niveliera un latas palīdzību.
5.2 Pamatu grunts sagatavošana būvniecībai
Pirms būvdarbu uzsākšanas norakt augsnes virskārtu ar kopējo biezumu līdz 300mm (saskaņā ar inženierģeoloģiskās izpētes rezultātiem). Pamatu pēdas paredzēts balstīt pamatiežu māla slānī. Pamatu izbūves dziļums 1650mm no ēkas projektētās grīdas virsmas (0.000 rel.atz), jeb līdz. 8.05(abs.atz).
Zem lentveida pamatiem obligāts ir pamatslānis - ne mazāk kā 10cm biezs rūpīgi noblietētu šķembu slānis, pārliets ar smalkgraudainu betonu B7,5. Būvdarbu laikā nav pieļaujama ūdens uzkrāšanās būvbedrē, kā arī grunts struktūras traucēšana (pārrakšana, izsalšana, uzirdināšana).
Būvbedres un tranšejas izstrādājot ar ekskavatoru, pēdējos 10-30 cm līdz projekta atzīmei izstrādāt ar rokām, lai saglabātu pamatnes grunts dabīgo struktūru. Būvbedres nogāzes, bez atbalstsienas, atļauts veidot ne stāvākas par 45 grādiem.
Būvdarbu laikā gruntsūdens līmenis nedrīkst būt augstāks par 500 mm zem būvbedres apakšas. Ja nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē gruntsūdens (virsūdens) līmenis celtniecības laikā ir augstāks par maksimāli pieļaujamo, nodrošināt gruntsūdens pazemināšanu uz pamatu izbūves laiku vismaz 500 mm zem būvbedres apakšas.
Noraktie pamatnei nepiemērotie grunts slāņi aizstājami ar vidēji rupju smilti. Vidēji rupjo smilti atbērt būvbedrē pa 200 mm biezām kārtām, rūpīgi noblietējot. Nodrošināt izveidotā grunts balstspilvena aprēķina pretestību 2.0 kg/cm2 un elastības moduli En=25 MPa
5.3 Pamatu izveidošana
Dzīvojamai ēkai paredzēti dzelzbetona lentveida pamati (relatīvā apakšas atz. -1.650) ar augstumu 1550mm. Pamatiem paredzēts betons B15, F50, stiegrojums – AIII klases, Pamatus izbūvēt uz planētas, dabīgas struktūras pamatnes ar sagatavošanas kārtu (gruntī ieblietētu šķembu slānis, kas pārliets ar smalkgraudainu betonu B7.5).
Betonu piegādā no betona rūpnīcas ar betona transporta mašīnu. Betons uz būvlaukumu jāpasūta tikai tad, kad veidņi ir uzstādīti un armatūras
sieti ir samontēti. Betona stiprības klase ir noteikta celtniecības projekta
dokumentācijā.
Jālieto „Doka” tipveida veidņus. Veidņu vairogi jāpiedzen cieši cits pie cita,
lai betonēšanas laikā starp tiem nesūktos cementa piens. Vietas, kur nav iespējams
izmantot standarta tipveida veidņus, aizpilda ar OSB plātņu vairogiem.
Betonmasas sablīvēšanai izmantot vibratorus. Atveidņošanu veic tad, kad
betons ir sasniedzis 70% no projektētās stiprības.
…
Kvalifikācijas darbs Telpiskais un arhitektūras plānojums Ēkai paredzēti divi stāvi ar kopējo platību 272.4m2 . Plānotas ir divas vannas istabas ar tualetēm. Viena atrodas pirmajā stāvā ar ieeju no vestibila, bet otra – otrajā stāvā, guļamistabu zonā. Mājai plānotas trīs guļamistabas un plaša viesistaba ar lieliem logiem dienvidu pusē. Ēkas pagalma pusē paredzēta terase ar divām ieejām mājā un balkonu virs tās otrajā stāvā.
- Divstāvu individuālā dzīvojamā ēka Salacgrīvas novada Liepupes pagastā
- Dzīvojamās mājas projekts piecu cilvēku ģimenei
- Ģimenes mājas tehniskā stāvokļa novērtēšana
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Dzīvojamās mājas projekts piecu cilvēku ģimenei
Paraugs augstskolai8
-
Ģimenes mājas tehniskā stāvokļa novērtēšana
Paraugs augstskolai23
-
Divstāvu ēkas starpstāvu pārseguma nesošās tērauda konstrukcijas
Paraugs augstskolai27
-
Dzīvojamās ēkas apkure un ventilācija
Paraugs augstskolai33
Novērtēts! -
Apkures un ventilācijas aprēķins
Paraugs augstskolai33