DISKUSIJA
Visatbilstošākais no trīs somatotipiem likās normostēniskais, jo lielākā daļa pazīmju man ir atbilstošas, izņemot „plecu josla samērā plata, bet iegurnis šaurs”.
Pēc ķermeņa masas indeksa varu spriest par to, ka man svars ir normāls, taču, tā kā ĶMI nesniedz objektīvu informāciju par audu proporcijām, nepieciešams izmantot arī citas metodes.
Pēc vidukļa/gurnu apkārtmēra proporcijas, kas raksturo zemādas taukaudu izvietojuma veidu, noteicu piederību ginoīdajam tipam (zemādas tauku lokalizācija ķermeņa lejasdaļā – uz gurniem, sēžamvietas, augšstilbiem). Taču šī proporcija neraksturo intraabdominālo tauku daudzumu un iespējamu šāda veida aptaukošanos.
Relatīvais tauku daudzums organismā, kas tika noteikts pēc ādas tauku kroku mērījumu metodes, ir 22% - normāls.
Lai arī mērījumus neveica persona ar pieredzi, domāju, ka rezultāti neatšķirtos arī pretējā gadījumā.
Ar netiešo kalorimetriju noteiktā vidējā vielmaiņas intensitāte (atrodoties guļus stāvoklī) – 1836 kcal/24h. V(O2)vid. = 244 ml/min, V(CO2)vid. = 283 ml/min, RQvid. = 1,18. Manuprāt, rādītāji augstāki, nekā tiem vajadzētu būt, atrodoties guļus stāvoklī (neilgu laiku pirms mērījumu izdarīšanas nācās diezgan ar lielu ātrumu kāpt pa kāpnēm). To varētu ietekmēt arī apkārt esošo cilvēku uzvedība (runāšana/skaļa runāšana u.c.)
SECINĀJUMI
Neviena no mērījumu metodēm (arī somatotipa noteikšana) neraksturo indivīdu pilnībā, tāpēc nepieciešams lietot vairāk par vienu metodi, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus un indivīdu raksturojošākus datus (un, ja nepieciešams, izdarīt mērījumus atkārtoti).
…