PROJEKTA APRAKSTS
Esošās situācijas apraksts un problēmu raksturojums
Pēc Latvijas Republikas Veselības ministrijas datiem arvien vairāk cilvēku cieš no sēdoša un mazkustīga dzīvesveida sekām. Ņemot vērā pastāvošās bažas par fiziskās aktivitātes līmeņa samazināšanos, ir ļoti būtiski radīt vidi, kura sekmē fizisko attīstību jau no bērnības. Mudināt bērnus būt aktīviem, sportiskiem tā vietā, lai brīvo laiku pavadītu pie datora vai TV.
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā sporta politikas plānošanas dokumentā „Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam”, kurš noteiks valsts sporta politiku turpmākajiem septiņiem gadiem, kā vadmotīvs iezīmēts „Sports – dzīves kvalitātei”. Plānošanas dokumentā par mērķi izvirzīts palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kuri vismaz vienu līdz divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Plānošanas dokuments paredz veicināt iedzīvotāju, īpaši bērnu un jauniešu, fizisko aktivitāti, attīstīt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas, uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, tāpat veicināt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību, kā arī nodrošināt ilgtspējīgas sporta finansēšanas sistēmas izveidi.
Pēc Veselības veicināšanas valsts aģentūras datiem, nepietiekamas fiziskās aktivitātes ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē skolas vecuma bērnu veselību. Skolēnu (11-13-15 gadu veci) īpatsvars, kuriem vispārējais fiziskās aktivitātes līmenis būtu uzskatāms par pietiekamu (vismaz piecas dienas nedēļā vismaz 60 min. dienā), ir 46,3%. Meiteņu īpatsvars, kurām ir pietiekoša fiziskā aktivitāte, ir vidēji par 14% mazāks nekā zēniem.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) pērn vasarā veiktais pētījums atklāj salīdzinoši augstu liekās ķermeņa masas un mazkustīga dzīvesveida izplatību 11 gadus vecu bērnu vidū. No 158 bērniem normāls ķermeņa svars tika reģistrēts vien 50,2%. Savukārt 15,5% bērnu bijis liekais svars, 9,5% - aptaukošanās, bet 14,8% - svars bijis nepietiekams. Ieteicamais laiks, ko bērni var pavadīt pie datora vai televizora, ir viena stunda dienā. Savukārt pētījums atklāj, ka 45,5% zēnu darba dienās ik dienu televizoru skatās divas stundas vai ilgāk. To dara arī 50,8% meiteņu. Brīvdienās tik ilgu laiku pavadīt pie televizora izvēlas 70,6% zēnu un 71,6% meiteņu. Savukārt datorspēles darba dienās divas stundas vai ilgāk spēlē 42,3% zēnu un 29,1% meiteņu, attiecīgi brīvdienās - 69,9% un 51,9%. Veselības ministre Ingrīda Circene aicina vecākus mudināt bērnus šo laiku pavadīt ārā, piemēram, parkos vai dārzā. «Ja bērni sēž vairāk nekā trīs stundas pie televizora vai spēlē datorspēli, vecākiem ir jārēķinās ar to, ka šiem bērniem vēlāk var parādīties veselības problēmas,» uzsver ministre.
Izpētot šos datus, ārzemju kolēģu praksi, aptaujājot vecākus un izpētot pieprasījumu, mēs esam izstrādājuši aktivitāšu centra bērniem, projektu. Mūsu projekts sniegs bērniem iespēju aktīvi kustēties, radinās tos pievērsties veselīgam un aktīvam dzīvesveidam.
Daļēji mūsu projektu finansēs SIA „Barons kvartāls”
…
