Vietai, kurā paredzēts stādīt kartupeļus, ir jābūt saulainai, jo augam tīk gaisma. Ēnā stiebri izstiepjas, lapas izbalē, sliktāk attīstās bumbuļi. Labākā augsne kartupelim ir smilšaina, smilšmāla, trūdaina, irdena augsne, kas labi panes mitrumu. Smagākos smilšmālos kartupeļi izaug mazi un negaršīgi.
Labai augsnei būtisks ir humusa saturs (ap 3,5%). Skaidrs, ka augsnes lielākoties nav tik bagātas ar šo vielu, tādēļ tās iesaka bagātināt ar organiskiem mēslojumiem vai audzēt zaļmēslojuma augus. Mēslojot tikai ar minerālmēsliem, humusa daudzums mazinās un kartupeļa bumbuļi izskatās nepievilcīgāki. Augsnei jābūt nedaudz skābai, neitrālai (pH 6-6,5).
Kartupelim tiek izvēlēta vieta, kurā tas netika audzēts 3-4 gadus, nav ieteicams kartupeļus stādīt pēc tomātiem. Piemērota ir ar kūtsmēsliem apstrādāta augsne pēc ziemājiem, kurus novācot var iestādīt zaļmēslojuma augus - baltās sinepes, pavasara rapsi, eļļas rutku. Kāliju no zaļmēslojuma augiem kartupelis uzsūc divreiz labāk.
Rudenī var mēslot ar pārtrūdējošiem kūtsmēsliem vai kompostu - 4-5 kg/m2 auglīgām augsnēm un 7-9 kg/m2 vājākām augsnēm. Rudenī tāpat izmanto minerālmēslus - 20-25 g supersfosfāta un tikpat daudz kālija sulfāta. Ir jāatsakās no hlora mēslojumiem, jo tie spēj ietekmēt kartupeļu garšu.
Speciālisti iesaka izmantot komplekso mēslojumu. Labai ražai uz 1 ha ir nepieciešami 180 kg slāpekļa, 80 kg fosfora, 360 kg kālija, 24 kg kalcija un 2 kg magnija.
…
