Secinājumi
Praktiskā darba laikā izmantotajā paraugā (vasaras kvieši) tika uzskaitītas 14 sugas, kas krustoja krustpunktus, un 12 sugas, kas nekrustoja, bet kā jau iepriekš tika minēts, tad aprēķinos izmanto tās sugas, kuras atrodas krustpunktos. Kolēģu planšetē uzskaitīta 21 augu suga.
Lielāko daļu augu skaita veidoja vasaras kvieši – 29, kas sastāda gandrīz pusi no kopējā sugu īpatņu daudzuma., kas atbilst 60. Pārējās sugas bija izvietojušās dažādi, viena suga tika uzskaitīta 6 reizes, bet cita tikai 1 reizi. Savukārt 12 sugas vispār neatradās kvadrāta tīkla krustpunktos. Šīs sugas netika uzskaitītas, jo atradās tālu no šiem krustpunktiem, bija pārāk mazas un nebija pārliecinoši saprotamas, kā tās izvietojušās. Arī kvadrātu tīkls varēja nedaudz nobīdīties no sākotnējā stāvokļa. No tā tiek secināts, ka metode nav pilnīga un tā neatspoguļo pilnīgi precīzas vērtības, tomēr mēs varam izvērtēt kāda ir bioloģiskā daudzveidība un salīdzināt to ar kolēģu rezultātiem. Arī izpratne par biodaudzveidību būs saprotamāka.
Iegūtais Šenona-Vīnera indekss H, norāda, ka mūsu planšetē augu sugu daudzveidība ir diezgan maza. Indeksa vērtība svārstās no 1,5–3,5. Mūsu gadījumā tas ir 1,93, pārsniedz sākuma robežu tikai par 0,43. Secinu, liela nozīme tam, ka gandrīz puse no augu sugām neatradās uz līniju krustpunktiem. Sugas atradās parauglaukumā, bet netika ņemtas vērā. Kolēģu planšetē sugu daudzveidība ir lielāka, vērtība sasniedz 2,44.
Maksimālās daudzveidības indekss Hmax vienāds ar 2,64, savukārt kolēģiem – 3,04. Mūsu gadījumā maksimālā daudzveidībā ir tikai nedaudz lielāka kā kolēģiem reālā uzskaitītā daudzveidība. Tātad mūsu planšetē daudzveidība ir nabadzīgāka kā kolēģiem, uz to norāda jau minētā sugu skaita atšķirība.
…
