Automobiļu dinamika. Praktiskais darbs priekšmetā "Automobiļu teorija"

Analizējot iegūto paātrinājuma grafiku, kur ieskrējās un bremzēja divi tukši automobiļi un viens tukšs, tad no frafika var secināt to, ka automobiļi pārslēdzās līdz trešajam pārnesumam, jo ir vērojami trīs asi paātrinājuma lēcieni un nobraucot kādu attālumu automobilis bremzēja. Analizējot šos trīs braucienus: divus ar tukšu automobili un viens ar pilnu auto savā starpā, tad braucienos ar tukšu auto abas līknes ir nedaudz līdzīgas pēc sava rakstura. Savukārt braucienā ar pilnu auto ir vērjomas nelielas atšķirības paātrinājuma līknē - tā ir nedaudz zemāka. Un tas ir loģiski, jo braucot ar pilnu automobili ieskrieties ir daudz grūtāk. Savukārt bremzēšanas palēlinājums šiem automobiļu braucieniem praktiski neatšķiras, izņemot premzēšanas laiku, bet no tā izriet, ka ne tikai laiks bija lielāks, bet arī ceļš. Jo, jo īsākā laikā automobilis nobremzē, jo īsāks ir tā bremzēšanas ceļš, pie nosacījumiem, ātrums, no kura tas sāka bremzēt ir vienāds.

Izpētot un izanalizējot grafiku var skaidri redzēt visu automobiļu ātruma pārslēgšanas vietas grafikā. Pilns auto ieskrējās līdz 60 km/h, bet abos tukšo braucienos automobiļi ieskrējās gandrīz līdz 100 km/h. Salīdzinot šos divus braucienus, kad auto bija tukši var redzēt, ka automobilis, kuru attēlo dzeltenā līkne gan ieskrējās, gan nobremzēja straujāk nekā otrs automobilis, kuru attēlo zilā līkne. Automobiļa braucienu, kuru attēlo rozā līkne grūti salīdzināt ar abiem iepriekš aplūkotajiem piemēriem, jo šis auto nebija ieskrējies līdz tādam pašam ātrumam. Taču var skaidri manīt, ka mazāka ātruma dēļ automobilis apstājas ātrāk. Šis piemērs labi kalpos CSDD reklāmās par ātruma ievērošanu un par sekām, kas var notikt, ja nespēj nobremzēt laicīgi.…