RŪP TIKAI TAS, KAS TEVI SKAR

Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

17.11.2007.

Raksti avīzēs un žurnālos par to, kas rūp jauniešiem, ir uzrakstīti ar lielu patosu. „Jauniešiem rūp kultūra Latvijā!”. „Jaunieši nodod asinis”. „Jaunieši domā par inflāciju”... Tos raksta žurnālisti, kuri nespēj saprast reālo situāciju.
„Jauniešiem rūp kultūra Latvijā!” Tas ir par to, ka skolēni un studenti grib biežāk klausīties klasiskās mūzikas koncertus. Autors šo faktu uzsvēra tā, it kā jaunieši ir gatavi streikot, rīkot mītiņus un sapulces. Teksta beigās autors informēja par to, ka šo koncertu rīkošanai ir piešķirti .... lati, lai sarīkotu par „prieku jauniešiem”, bet, vai šis koncerts patiešām ir tik ļoti vajadzīgs un, otrs jautājums, vai tiešām šo naudu iztērēs šim cēlajam mērķim.
Visi šie vārdi, kuri skan ausīs - inflācija, nacisms, NATO, Eiropas Savienība, globalizācija – kamēr tie neskar tevi, tie nerūp. Ja tu pats nestrādā un vecāki pelna pietiekami daudz naudas, lai neciestu no inflācijas – tā tev nerūp. Ja tu, tavi radinieki vai draugi nav apdraudēti no nacistiem – nacisms tevi neskar. Paldies Eiropas Savienībai par iespēju mācīties ārvalstīs un ceļot. Protams, ja tu esi Latvijas Republikas pilsonis! Latvija ir vienīgā, man zināmā, valsts, kur dzīvo alien (angļu val. – citplanētietis) – Latvijas Republikas nepilsonis. Kā no citas planētas
Kas man visskaidrāk rūp?
Man rūp izglītības sistēma Latvijā – pēc vidusskolas beigšanas gandrīz nevar iestāties nevienā labā universitātē ārzemēs, piemēram, Krievijā, jo zināšanu līmenis ir nepietiekams. No mācību programmām tiek izslēgti temati, jo tiek mainīti izglītības standarti, bet neviens nav pārliecināts, ka tas ir jādara. Labi, ka es mācos fizikas un matemātikas klasē, jo mani šīs izmaiņas neskāra.
Man rūp arī tas, ka trūkst brīvais laiks, jo es mācos 12. klasē un cenšos visu paspēt. Es gribētu strādāt un katru nedēļu neprasīt kabatas naudu vecākiem, bet nav laika. Es gribētu saņemt auto vadītāja apliecību, lai varētu visur nokļūt pati, būt neatkarīga, bet nav laika. Es gribētu vairāk laika veltīt ģimenei un mājai, bet tas nav iespējas, jo mani nav mājās.
Pensiju problēma man arī nav sveša. Man ir vecmāmiņa, kurai, ja mēs nepalīdzētu, nebūtu iespējams nopirkt sieru un šokolādi, kas viņai tik ļoti garšo. Nebūtu iespējas apģērbties tā, lai izskatītos kā sava vecuma cilvēks Eiropā, nevis kā bezpajumtniece vai ubadze. Viņai nebūtu iespējas klausīties savas iemīļotās dziedātājas Edites Piafas CD ierakstus. Nebūtu iespējas strādāt ar datoru un zvanīt pa mobilo tālruni.
Neesmu vienaldzīga par to, ko varu redzēt caur savu istabas logu - sabrukušu un aizaugušu bērnu laukumu, atkritumus, tukšās pudeles un cigarešu paciņas. Žēl, ka nevar vairs peldēties Daugavā netālu no Rumbulas, jo upes gultne ir pārklāta ar stikla lauskām. Diemžēl arī, ka meži ir mēsloti un atgādina atkritumu tvertnes.
Katram cilvēkam kaut kas rūp. Tas, par ko cilvēki domā un uztraucās, lielā mērā ir atkarīgs no viņu ekonomiskā, politiskā un morālā stāvokļa. Man liekas, ka bagātu cilvēku radinieki dzīvo cepuri kuldami, jo viņus uztur, bet ko darīt, ja tev nav bagāta onkuļa vai tantes? Tad tu domāsi par naudu katru mīļu brīdi.
Rūp tikai tas, kas tevi skar.

Publikas vērtējums:

Atpakaļ