MINISTRU PREZIDENTS - GALVENAIS (TEĀTRA) LOCEKLIS!   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

18.01.2010.

Ministru Prezidents. Šis divu vārdu tandēms spēlē svarīgu lomu Latvijas Valsts pārvaldes teatrālajā uzvedumā. Jā, apzīmējums „teatrāls uzvedums” tam piestāv visvairāk, jo būtībā viss, kas notiek uz šīs skatuves, kuras priekškaram būtu jābūt caurspīdīgam un kurš tomēr ir darināts no vistumšākā un biezākā brezenta auduma, saistās ar nemitīgu konkurences cīņu savā starpā par to, kurš nu spēlēs izrādes galveno lomu, kas izpildīs sarežģītākās horeogrāfijas kombinācijas un kas galu galā tiks novirzīts uz otrā plāna aktieru lomām. Neapšaubāmi ir tas, ka šīs visai tautai tik aizrautīgās izrādes lielākā zvaigzne ir Ministru Prezidents. Un ak jel! Arī es reiz vēlētos būt zvaigzne! No vienas puses uzskatu, ka būtu šai lomai pilnībā piemērota, jo man piemīt tās labās īpašības, ar kurām pietiktu, lai nesaslimtu ar „zvaigžņu slimību”, kas mūsdienu politikas tribīnēs ir tik izplatīta, un neattālinātos no saviem skatītājiem – tautas, kam būtībā man būtu jābūt pateicīgai par to, ka esmu nonākusi šajos augstumos. Arī ne kripatiņas no uzpūtības un tukšas sevis slavēšanas tieksmes, kā jau Jūs noteikti pamanījāt, man nepiemīt! Tādēļ itin labi es varētu sadzīvoties ar Valsts Primadonnas lomu. Un tomēr... Ja es tagad te tā kārtīgi padomāju... tad spēlēt visas valdības teātra galveno lomu būtu vienlaicīgi gan pacilājoši, gan arī biedējoši... Pacilājoši tādēļ, ka es kā Ministru Prezidente, saprotams, būtu allaž uzmanības centrā, kas viennozīmīgi būtu glaimojoši. Arī vara valdīt pār savu skatītāju prātiem ir vilinoša... Un kur nu vēl neaizmirsīsim, ka manos spēkos būtu gan pacelt manu izrādi pasaules teatrālajos augstumos un attīstīt līdz pasaules labāko teātra izrāžu līmenim, gan arī to pāris mirkļos un soļos iznīcināt! Bet, ak vai! Liela vara allaž slēpj savā azotē vēl lielāku atbildību... Tad nu šeit, varas azotē, arī slēpjas lielākais Ministru Prezidenta lomas bieds, par kuru gan citu pasaules teātru, gan arī esošie un bijušie (un ticu arī, ka nākamie) Latvijas valdības izrādes galvenās lomas atveidotāji itin bieži netīšām vai tīšām aizmirst. Atbildība. Tā ir katra izrādē izdarītā soļa, kustības, vārda seku apzināšanās. Tā negulstas nedz uz piedejotājiem vai otrā plāna aktieriem, nedz uz skatuves darbiniekiem. Tā tiek uzguldīta tieši uz galvenās lomas spēlētāja, kura kaut viens kļūdīgi izpildīts dejas solis var novest pie visas izrādes fiasko, tādējādi izraisot pārējo izrādes dalībnieku izsvilpšanu un pat lielus protestus no skatītāju puses. Un es jau nu noteikti negribētu izraisīt un atbildēt par to, ka mani skatītāji ir neapmierināti, ka viņi ir samaksājuši par izrādi un pelnījuši, lai tā pilnībā atbilst viņu prasībām. Izrādes izgāšanās varētu pat izraisīt to, ka Latvijas valsts skatītāji dotos uz citiem teātru namiem citās valstīs, kuras izrādes jau ir sevi attaisnojušas un iemantojušas simpātiskas jūtas skatītāju vidū. Vai mans pašlepnums izturētu manis vadītās izrādes izgāšanos? Vai es spētu skatīties saviem skatītājiem acīs un turpināt kāpt uz skatuves, lai turpinātu vadīt sevi neattaisnojušo teatrālo neveiksmi, ja reiz ik katrs teātra zālē sēdošais skatītājs skatītos uz mani kā uz aktieri, kam neuzticētu pat sīkākā aizskatuves darba izpildi? Vai man pietiktu nekaunības?

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1815 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1815 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ