Ja man uzdod jautājumu, kas man rūp, var izskanēt daudzas un dažādas atbildes, jo man, piemēram, kaut vai pavisam mazliet, bet rūp viss apkārt notiekošais. Sākumā tas varbūt liekas neticami un nepareizi, bet man šķiet, ka gan man, gan arī pārējiem cilvēkiem tomēr rūp viss, kas notiek apkārt, jo, kaut gan varbūt mēs to neapzināmies, pat vismazākais notikums kaut kādā mērā ietekmē arī mūs kaut vai tikai tāpēc, ka liek par to aizdomāties.
Viena no lietām, kas man bieži vien liek aizdomāties un man rūp, ir manas dzimtenes labklājība. Jo mana dzimtene ir manas mājas – vieta, kur es vienmēr būšu gaidīta atgriežamies. Tāpēc man ir svarīgi, lai arī turpmāk es varētu ar savu dzimteni lepoties.
Man rūp manas dzimtenes labklājība, jo es ļoti cienu vidi, kurā esmu augusi, tāpēc cenšos ikdienā kaut vai uz mazu brītiņu, bet tomēr aizdomāties par to, cik mana dzimtene Latvija ir skaista valsts, un es zinu, ka kaut kas noteikti būtu jādara, lai šo manas dzimtenes dabas ainavu saglabātu. Manuprāt, Latvijas dzidrie un zilie ūdeņi, krāsainās un ar ziediem pilnās pļavas, šalcošie meži, interesantās un no seniem laikiem saglabājušas celtnes un arhitektūra vienmēr liek sev pievērs skatienu. Un, lai šīs vietas saglabātos arī nākamajām paaudzēm, par tām ir jārūpējas vismaz tik daudz, ka jācenšas tās nepiesārņot, nesabojāt un neiznīcināt. Bet ne tikai daba ir tā, par ko ir jārūpējas, lai saglabātu Latvijas labklājību.
Vēl, lai pierādītu to, ka es cienu savu dzimteni, es cenšos kaut ko darīt, lai Latvija attīstās. Protams, nekādus varoņdarbus jau gluži veikt es nevaru, tomēr es cenšos darīt tik elementāras lietas, kā mācīties, lai izglītības līmenis Latvijā celtos. Es cenšos arī, piemēram, palīdzēt citiem, jo tādā veidā cilvēku savstarpējās attiecības un ikdiena kaut vai pavisam nedaudz, bet tomēr uzlabotos. Man ir skaidrs, ka tādas lielas lietas manis dēļ jau nenotiks, tomēr es domāju, ka, ja katrs vismaz nedaudz pacenstos, pozitīvas izmaiņas noteikti būtu manāmas. Vēl, protams, es vienmēr cenšos atbalstīt un just līdzi cilvēkiem, kas kaut kur pasaulē pārstāv un aizstāv manu dzimteni. Un tas ir svarīgi.
Bet, domājot par šo tēmu, es secinu, ka kaut ko darīt lietas labā, lai apkārtējai videi un cilvēkiem klātos labāk, nav neiespējami. Galvenais, ir jābūt gribasspēkam un vēlmei kaut ko mainīt, lai mūsu pašu ikdiena būtu vieglāka un pilnāka ar pozitīviem notikumiem un smaidošiem cilvēkiem. Tāpēc mums katram tomēr vajadzētu rūpēties par savas dzimtenes labklājību.
|